Instrukcija brīvprātīgajiem “permakultūristiem”
Lai arī sākotnēji bija doma atspēkot daudzos aplamos un graujošos priekšstatus par brīvprātīgo darbu Latvijā, tomēr aizraujošāk šķiet apvienot patīkamo un lietderīgo – paraudzīties uz brīvprātīgo darbu caur permakultūras principu prizmu. Kā permakultūras principi var praktiski tikt izmantoti brīvprātīgajā darbā, ko ievērot, no kā atteikties, kas strādā un kas nestrādā?
Pirms ķeramies pie principiem, jāatgādina par pamatvērtībām, kas raksturo permakultūru – rūpes par zemi, rūpes par cilvēkiem, ierobežots patēriņš un dalīšanās pārpalikumā. Šie ētiskie balsti kalpo arī kā kritēriji, pēc kuriem atšķirt, vai potenciālais brīvprātīgais ir atbilstošs sadarbībai vai nē. Ja arī algoti darbinieki tiek rūpīgi atlasīti, tad vēl jo vairāk tas attiecas uz tiem, kuri no brīvas gribas izvēlas ar savu darbu, spēku, laiku, enerģiju, resursiem sekmēt mērķa sasniegšanu – vai tā būtu kāda aktivitāte, darbība, lietas pagatavošana, idejas tālāknodošana u.c.
1. Tuvs, saderīgs novietojums
Kas ir manas stiprās, vājās puses, talanti, dotības. Kas ir tas, ar ko varu dalīties? Kādu aktivitāšu veikšana sagādā prieku vai ir kā izaicinājums? Vai es varēšu pilnveidot savu talantu, veicot brīvprātīgo darbu? Vai tas saskan ar manām vērtībām, ir tuvs sirdij?
2. Vairākas funkcijas katram elementam
Kādas konkrētas darbības es varu nodrošināt? Cik daudz vajadzīgo aktivitāšu īstenošanu varu nosegt?
3. Vairāki elementi nodrošina katru funkciju
Vai ir citi cilvēki, kuri var darīt to pašu, ko es? Kas ir citi brīvprātīgie?
4. Efektīva enerģiju plānošana
Brīvprātīgā darba veikšana – kā iespēja enerģijas apmaiņai ar citiem cilvēkiem – paziņu, domubiedru iegūšana, jauna informācija, prieks par veiksmīgi padarītu darbu, jauna pieredze, noderīgu resursu izveidošana, kas palīdz ietaupīt citus resursus. Kas ir tie darbi, kas rada spēka pieplūdumu, gandarījuma sajūtu?
Ar kādiem līdzekļiem samazināt enerģijas patēriņu? Kā efektivizēt darbu?
5. Bioloģisko resursu izmantošana
Vējš, saule, ūdens – dabā. Saderīgie augi – kas ar ko draudzējas?
Temperaments, kultūras iezīmes, raksturs – cilvēkos līdzās. Saskanīgums cilvēku starpā – kurš kuru papildina?
6. Enerģijas aprites ciklu izmantošana
Dienas plāns, organisma atjaunošanās, kvalitatīvs miegs. Cik lielā mērā senču dienas plānojums ir aktuāls mūsdienās: darbs agrās, gaišās rīta stundās, atpūta vasaras tveices laikā u.c.
7. Maza mēroga intensīvas darbības
Kas ir labākais, ko varu darīt konkrētajā situācijā: laiks + vieta + apstākļi?
8. Sukcesijas paātrināšana
Strādāt pie tā, lai būtu labvēlīga vide līdzīgām aktivitātēm. Atcerēties par to, lai arī pašam pašsajūta, veselība tiek saglabāta, lai arī turpmāk varētu aktīvi darboties.
9. Daudzveidība
“Ideju vētra” – katra ideja ir vērtīga. Katru ideju var mēģināt papildināt. Izvairīties no citu ideju kritizēšanas, noliegšanas. Idejas ir tik viegli “nogalināt”. Kontrasti, pretstati – inovāciju augsne.
10. Robežzonu izmantošana
Robeža – saskarsme. Lai augtu – jāiziet no savas komforta zonas, jāiziet no savām interesēm. Komunikācija ar citiem, sadarbība pāri un starp robežām.
11. Plānot no modeļa koncepcijas līdz detaļām
Vispirms – kopējā vīzija, detaļas – konkrētu darbību laikā. Kāda ir kopējā aina? Kāds ir konteksts tam, kas ir jādara? Atvērtība pārmaiņām, izmaiņām.
12. Attieksmes maiņa
Katra problēma ir iespēja. Nauda seko idejai. Ja ir laba, vajadzīga ideja, arī resursi atradīsies. Uzdrīksties kļūdīties. Nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. No kļūdām (savu un citu) var tik ļoti daudz iemācīties, atklāt.
Lai latviešu tautasdziesma, kas pierakstīta Stelpē, ir kā ceļavārdi darbiem, ko veiksim!
Acis darba izbijās,
Rokas darba nebijās,
Rokas darba nebijās,
Zinajās padarot. (6853-0)
Ieteicamā literatūra:
- Par permakultūras principiem arhitektūrā, plānošanā: http://www.videsvestis.l/content.asp?ID=135&what=48
- D.Holgrema izstrādātie Permakultūras principi – vispārīgi: http://permakultura.lv/12principi.html
Par brīvprātīgā darba popularizēšanu iestājas biedrība “Kulturys studeja “Speiga””, kas realizē projektu “Biedrības „Kulturys studeja „Speiga”” darbības programma Latgales lauku ilgtspējas veicināšanai”. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
