Mēneša arhīvi: November 2015

Pārdomas par Latvijas laukiem – diskusija par permakultūras un ekociematu nozīmi Latvijas laukos…

Ievietoju izvilkumus no manas sarakstes ar Artūru P., varbūt kādam noder ierosmei…

*****

Ilze: Latvijas lauku iedzīvotāju dzīvesveids tradicionāli orientēts uz pašpietiekamību un maksimālu ilgtspēju, jo dzimtas izjūta, piederība vietai, valsts neprognozējamība (domā visa 20 gs. garumā, tai skaitā pēdējie 20 gadi, kuros krasi pastiprinās sociālā noslāņošanās), daudzās krīzes, ir iemācījušas, ka īsti paļauties var tik uz to, kas pagrabā un kūtī. Bez tam saimniekojot gadiem vienā vietā un ZINOT, ka nav/ nebūs iespējas izplesties teritoriāli (“attīstīties”) (piem:padomjlaiku 6 sotkas, mūsdienu zemju spekulanti), liek saimniekot gudri, lai arī pēc 5 gadiem būtu raža un pēc 25 ar…

Artūrs P.: Problēma laukos: sadarbības saites vājinās, kopienu veido pārsvarā vecā paaudze, kas kopīgi piedzīvojusi atsevišķus pagātnes notikumus, jauno cilvēku pārsvarā nav un jaunpienācēji ilgstoši netiek pieņemti kopienā, bez tam ekonomiskā eksistence balstās uz tiešmaksājumiem Vairāk »

Vienkāršas augsnes analīzes mājas apstākļos , I daļa

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Augsne dobē. Apmēram gadsimtu veidota kultūraugsne. Nenosegta. Mālsmilts ar augstu organisko daļiņu klātbūtni. Izjaukta struktūra rušinot. Laistot izveidojusies cieta, saplaisājusi garoza.

Augsne ir pamatu pamats mūsu dārziem. Augsne ir arī dārzkopja ietekmes objekts. Mēs nevaram apgalvot, ka spējam izaudzēt augus – tie aug paši, sākot no spēka, kas ieslēpts sēklā, līdz pilnai programmai, kā augam nobriedināt jaunas sēklas. Mēs varam vien vērot šo procesu un priecāties, ka augs ir gana gudrs un zina, ko darīt. Toties mēs spējam darīt ko citu –  mūsu varā ir uzaudzēt augsni. Lai ko teiktu par augsnes auglīgās kārtas veidošanos dažiem milimetriem simtos un tūkstošos gadu, ir daudzas pierādītas lauksaimniecības metodes, kuras veiksmīgi ātrā laikā uzlabo augsnes veselību un struktūru, palielina auglīgā slāņa apjomu, aktivizē dzīvības procesus augsnē. Un šādā veselā, dzīvīgā augsnē jebkurā sēklā iekodētā programma spēj realizēties bez traucējumiem visā pilnībā un mums vajadzīgais augs izaugs kā visdaiļākais un ražīgākais savas sugas/šķirnes pārstāvis. Vairāk »

Vēl viens dārzs, vēl viens stūrītis prieka

DSC_0676 (Medium)Rudens šogad izdevies garš un silts, tāpēc kociņus stādīt vēl iespējams pat novembrī. 2. novembrī Preiļu novada Prīkuļos talku rīkoja Preiļu Brīvās skolas skolotāji, vecāki un bērni. Lai kopīgi iekoptu augļu dārzu Prīkuļu pamatskolas teritorijā. Vai paši mazie Preiļu Brīvās skolas audzēkņi sagaidīs ražu Prīkuļu skolas dārzā vēl mācoties Prīkuļu skolas telpās jeb jau jaunā vietā, to vēl grūti teikt, bet Prīkuļu ciema iedzīvotājiem un skolēniem Prīkuļu pamatskolā ābelītes, plūmes, cidonijas un ķirši nesīs ražu un prieku vēl ilgus gadus.

Prīkuļu skolas dārzs stādīts ar Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas un Latvijas valsts finansiālu atbalstu projekta  “Biedrības „Kulturys studeja „Speiga”” darbības programma Latgales lauku ilgtspējas veicināšanai” ietvaros.
DSC_0658 (Medium) DSC_0660 (Medium) DSC_0663 (Medium) DSC_0668 (Medium) DSC_0670 (Medium) DSC_0672 (Medium) DSC_0653 (Medium) DSC_0662 (Medium) DSC_0666 (Medium) DSC_0667 (Medium) DSC_0671 (Medium)

Divas sezonas dārzā: Kartupeļi salmos dodas pasaulē

Ak! Cik jauki skatīt ziedošu tupeņu lauku! Tur ražas apsolījums! Tur kārumu nojausma! Tur miltainās garšas vīzijas!

BĀC!

Jāiet ravēt…. (kaplēt, vagot, rušināt, irdināt, aplaistīt, .. ko vēl?).

Bet daži var teikt “es bij’ gudra!”, jo tiem dažiem tupeņi saslēpti salmos un  ne ravējami, ne vagojami, tik katlā ieberami…

Šajā ierakstā atskatīsimies uz 2014.-2015 gadā veiktajiem eksperimentiem ar kartupeļu zem salmiem stādīšanu dažādās saimniecībās.

***   ***   ***   ***   ***   ***   *** Vairāk »

Divas sezonas meža dārzā

OLYMPUS DIGITAL CAMERAAr jēdzienu “meža dārzs” (forest garden) pasaulē saprot meža ekosistēmā integrētu produktīvu un iespēju robežās pašregulējošu lauksaimniecības un mežsaimniecības  sistēmu. Sākotnējā jēdziena izcelsme saistāma ar ekvatoriālajiem (tropical) lietus mežiem, kuros jau pirmsvēsturiskajos laikos cilvēki ēdamos augus integrēja meža ekosistēmā, jo mūsu klimatam raksturīgā līdumu zemkopība tajos trakajos lietos varēja novest tikai pie augsnes aizskalošanas pavisam prom.

Kad iepazīstat meža dārza principiālo shēmu ar 7 produktīviem stāviem, atcerieties, ka tā stāsta par pavisam citiem Saules staru krišanas leņķiem, citu gaismas un siltuma daudzumu, stāsta par vidi, kurā paēna ir ražu veicinošs faktors. Meža dārzs Ziemeļos, mūsu platuma grādos, ir kaut kas mazliet cits. Iespējams, pat pazīstams un mīļš. Kaut kas tāds, kurā vieta taupīta senākos laikos tāpēc, ka brežņevīgie lēmumi neļauj dārzu pie mājas veidot lielāku par “sešām sotkām”, bet, jaunākajos tāpēc, ka soļi pietrūkst vien-divatā  saimniekojot pašpietiekamā saimniecībā…
…Lielais ķirsis, kura galotni nolasa tik strazdi, zem tā vecmammas puķudobe un bezgalvecais rabarbers. Ābeles, katra savādāka un visas lielas, tām pa vidu saulainākā laucītē skābie mazi ķirškoki ar jāņogām un upenēm mijoties. Ērkšķogkrūmu rinda zem ābelēm, tās galā dobē lielās meža zemenes, kuras ražo līdz pat salam, tām pa vidam iebadīti ziemas ķiploki… Kaut kā tā varētu izskatīties mūsu vecmammu dārzs, kam viegli varam pielikt nosaukumu “meža dārzs”.

Vairāk »