Svaigais gaiss

sagatavojis Raivis Bahšteins, kampaņas #DzīvāZeme ietvaros

Lauksaimnieku un institūciju noklusētā realitāte: pesticīdu ietekme ārpus rapšu laukiem

«Sāpes atnāk pēkšņi un skaudri, paralizējot vārda tiešā nozīmē. Tā tas ir katru dienu, jau desmit gadus,» par sievas Ingrīdas slimību stāsta Māris Narvils. Kampaņas #DzīvāZeme ietvaros viņi nolēmuši dalīties ar personisko un skaudro stāstu par to, kā  mainījusies ģimenes dzīve pēc gariem gadiem, kurus Ingrīda pavadīja darbā «svaigā lauku gaisā». Ir pamatotas aizdomas, ka slimību veicinājusi lauksaimniecībā izmantotās indes jeb pesticīdi.

Plašā negatīvā ietekme, ko rada sintētisko pesticīdu izmantošana, nav mīts, un daudzi pētījumi visā pasaulē pierāda – ir naivi iedomāties, ka toksiskās agroķimikālijas paliek tikai tur, kur izsmidzinātas. Pesticīdu daļiņas noplūst ne tikai gaisā, augsnē un ūdeņos, tās kaitē ne tikai bitēm, bet nonāk arī cilvēkos. Tostarp ēdot industriālās lauksaimniecības produkciju, bet vistiešāk un uzreiz – atrodoties lauku vidē.

Kampaņu #DzīvāZeme īsteno Latvijas Permakultūras biedrība, lai palīdzētu sabiedrībai skatīties tālāk par industriālo rapšu lauku vai kviešu druvu estētisko pievilcību, jo konvencionālās graudkopības bizness ir nesaraujami saistīts ar bīstamu ķimikāliju izmantošanu.

 

Kas ir pesticīdu sānplūsma?

Pesticīdu nonākšana apkārtējā vidē ārpus konkrētā lauka, kur tas izmantots, dēvē par pesticīdu sānplūsmu vai pārnesi (angliski – pesticide drift). Vairāk »

Krāslavas Primačku Lieldienu sveiciens!

LIELDIENU TRADĪCIJAS

Mūsu 21. gadsimta praktizētās tradīcijas godos, gadskārtās un ikdienā ir kā krāsains deķis, kas saausts no vairāku laikmetu dzijas kamoliem, un šodien veido katra identitāti. Tuvojas Lieldienas, tāpēc Krāslavas KN folkloras kopa “Primaki” aicina pārcilāt savas krāsainās tradīciju segas un turpināt svinēt svētkus tradicionālā gaisotnē, vai arī iedvesmoties no folkloras kopas “Primaki” un atsākt to darīt! Nekad nav par vēlu sākt no jauna! /Evija/

Idejas Lieldienu svinēšanai (praktizētās tradīcijas apkopotas no folkloras kopas dalībnieku ģimenēm):

 

LIELDIENU GAIDĪŠANA

 

ZAĻĀ CETURTDIENA

  • Zaļajā ceturtdienā parasti tīram kūti no vecajiem salmiem un zirnekļu tīkliem, lai kūtī ielaistu pavasari.  /Evija/

 

  • Zaļā Caturtdīnā navar nu meža sātā nest ni zuoleitis, ni zareņa, kab tuorpi naīt iz sātu – tū īvārojam, tai muna baba Aļbina saceja./Ilze/

 

LIELĀ PIEKTDIENA

  • Parasti cītīgi tīrām māju no visiem ziemā sakrātajiem gružiem, tīrām logus un mazgājam aizkarus, lai Lielajā dienā māja būtu tīra, gaiša un svinīga. Tādā veidā arī paši prātā visu saliekam pa plauktiņiem un sagatavojamies vasaras sezonai. /Evija/

 

SESTDIENA

  • Visa diena paiet ēdiena gatavošanā, šmorējam, cepam un vāram visu to, ko Lieldienu rītā liekam galdā. /Evija/

 

  • Krāsojam olas. Vectēvs, tēvs un tagad arī mēs mēģinām vēl pirms olu krāsošanas noteikt to, kura ola būs cietākā, bet kuru labāk atstāt pīrāgiem vai salātiem. Olu notīra, ņem rokā un viegli sit ap priekšējo zobu. Jo olas skaņa ir augstāka, jo ola būs cietāka. Olas krāsojam sīpolu mizās, olām liekot klāt dažādas zālītes un stiebriņus, tinam marlē, aizsienam un liekam novārījumā. No rīta mēģina ātrāk piecelties tie, kas atkal no jauna grib pārbaudīt olas (sitot ap zobu), lai izvēlētos stiprākās un noslēptu/sagatavotu olu kaujai. /Evija/

 

  • Mans Lieldienu scenārijs gluži nesaskan ar citiem un izveidojies tāpēc, ka garšo tikai svaigi vārītas olas, vēl siltas: Gatavošanās sākas sestdienā, kad dabā meklējam tikko izdīgušās lapiņas, lai vēlāk tās izmantotu olu tīšanā. Sagatavoju putraimus, sīpolu mizas, sagrieztas lupatiņas, dažādu krāsu diegus, lai katrs tinējs pēc tam zinātu, kurš brīnums ir viņējais. Darbs norit vakarā, naktī olas satītas stāv katlā un gaida Lieldienas.
  • Kad visi aizmiguši, Lieldienu zaķim tomēr vēl ir kāds pienākums – viņš dažas olas satin vai nokrāso citādi un tūlīt arī uzvāra, lai agri no rīta tās varētu izdēt. Zaķis dēj gan dārzā, gan pļavā, gan istabas puķu podos – kur nu mēs togad svētkus svinam. /Dace/
  • Tā kā nāku no katoliskas vides un pati esmu “līdz matu galiņiem” katoliete, arī tradīcijas man ir attiecīgas: sākot ar ceturtdienas vakaru mēģinām ievērōt mērenību it visā, arī izkaldēs, ēdienā utt. Piektdien parasti sakopjam māju, sestdien gatavojam gardus ēdienus,  pušķojam saplaucētos zarus, krāsojam olas. Visbiežāk, protams, sīpolu mizas saliekam siev. zeķubiksēs, pieliekam oliņai klāt kādu svaigu zālīti vai putraimus. Esam krāsojuši olas sarkanajos kāpostos un melleņu zaptē. Ir ļoti skaisti! Piektdien un sestdien brīvākā brīdī ieskrienam baznīcā pabūt klusumā./Irēna/

SVĒTDIENA – LIELĀ DIENA

  • Iepriekšējā vakarā tiek nosvētītas nekrāsotas, parasti baltas olas, sāls, maize, sviests, reizēm liesa, vārīta gaļa, ūdens. To visu liek uz galda un pirms lielā mielasta svinīgi kopā apēd. Olu čaulas no svētītajām olām savāc vienā traukā un vēlāk, pēc svinību galda dodoties pastaigā, izsvaida pa visām zemes īpašuma robežām. Svētītās olu čaulas sargā zemi no mošķiem, rāpuļiem, čūskām un aizsargā pret ļaunumu. Tā mums parasti darīja un stāstīja vectēvs, tēvs, tagad arī mēs to turpinām. /Evija/

 

  • Lieldienu rītā vāram lielo olu katlu, pēc tam kopā tinam laukā pārsteigumus. Svētku brokastis un olu kaujas var sākties! Ļoti priecājamies, ja pirms tam visiem sanācis agri pamosties un ieraudzīt skaisto Lieldienu procesiju baznīcas pagalmā. /Dace/

  • “Mēs krāsojam un sagatavojam olas olu kaujām un ripināšanai. Mēģinam krāsot ar dažādiem dabiskajiem augiem, eksperimentējam. Bērni ļoti gaida Lieldienas. Patīk meklēt olas pagalmā, it īpaši kad olas ir šokolādes. Īsts prieks.”/Dana/

 

  • Leldinē agri nu reita ar bārnim raugam nūgiut Saulis liekšonu – īnam da olūtam iz Saulis pusi, mozgojam byudus, kab skaistuoki byutu. I sīnam sorkonus dzeiporus vysapleik sātys pa kryumim i kūcenim, kotrs ar sovu zynuošonu i sajiutu – sorguošonai, svieteibai, apsarunuošonai ar kūkim, “tai vāga” sajiutai… Tod īnam da sātai i capam peirāgu – vysleidza kaidu, ka tik opolu, i gardu! I kruosojam ūlys: seipulu myzuos, kurys kruotys vysu zīmu; bārni puorskrīn ap sātu, meklejūt pučeitis i zuoleitis, kurys dateit pi ūlu; kruosojam arī ar putruomim; i tynam ūlys sīvīšu zečēs. Šyupojamēs i dzīdam – pa eistam:”Maņ pakuore buoleleni! /Ilze/

  • Svētdien agri no rītiņa, pavisam miegaini tekam uz baznīcu, jo Kristus ir augšāmcēlies! Baznīcā tiek nosvētītas olas un citi gardumi. Pēc dievkalpojuma visus tuvos mīļos un pat katru pretimnācēju mēdzu sveikt ar vārdiem: “Kristus ir augšāmcēlies!”, jo tiešām sirds priecājas!, tad visi kopā, parasti kuplā pulciņā, sēžamies pie svētku galda, vispirms tiek notiesātas svētītās olas, tad arī citi gardumi. Mājās tiek rīkotas olu ripināšanas sacensības, uzvarētājam tiek pretinieku olas…. un neviens negrib būt uzvarētājs, jo vēderā olām nav vietas….Vēl tiek rīkotas olu kaujas. Jebkuros laika apstākļos Lieldienās mēdzam izšupoties, lai vasarā odi nekož. Tā mūsu ģimenē vienas Lieldienas savijas ar otrām Lieldienām, un sirdī ir prieks, par Dieva radīto pasauli, kura mostas no ziemas miega.Ar mīlestību sirdī, Irēna

 

  • Senāk, kad bērni bija mazi, omīte ar viņiem gāja uz mežu pastaigā, slēpa šokolādes oliņas zem lapām un zariem, bērni bija laimīgi atraduši, bet vienreiz, turpat netālu ir bijuši kādi sveši bērni. Tie noskatījušies mūsējos, kā šie meklē un arī azartiski sākuši meklēt pa mežu…. bet viņiem neveicās nemaz./Irēna/

  • Tas tradīciju dzīpars ir paraibs arī mūsu dzimtā, kā jau daudziem, savijas reliģiskās un tautas/tautu aktivitātes. Mājas un pagalma uzprišināšanu veicam katru nedēļu, svētkos nav īpašas vēlmes ar to papildus nodarboties. Must have komplekts ir: 
  1. baznīcas rituāli, svētības (olas, sāli, maizi, ūdeni, ogles) sagāšana sev un tuvākajiem radiem.
  2.  (vecākiem un vecvecākiem, brāļiem un māsām, bērniem un krustbērniem). 
  3. Olu krāsošana, kaulēšana, šūpošanās. Veiksmīga recepte ir sagriezt sīpolu miziņas sīksīkās driskās un likt klāt mitrai olai, vārīt, pievienot var dažādas zālītes, mellenes. Sanāk kā marmora. Pievienoju bildes no procesa un rezultātu. 
  4. Tikšanās ar radiem. Mēs neesam savās mājās svinētāji, dodamies ceļojumā pie radiem, parasti tas aizņem divas dienas :) 
  5. Kur satiekas radu bērni, turp nāk Lieldienu Zaķis. Lieldienu zaķis ir dāsns, parasti pagalmā slēpj šokolādes olas un olas ar rataļlietām. 
  6. Lieldienu galds. Kur nu bez tā :) Vārītās, krāsotās olas dažādos veidos tiek ēstas ilgi pēc svētkiem. 
  7. Reizēm pirms svētkiem rīkojam īpašas fotosesijas, it īpaši, ja mazajiem modeļiem labs prāts. Dalos ar vienu no tādiem brīžiem. /Gunta/

PRIECĪGU SVINĒŠANU!

Pedāļenerģija atkal Latgalē!

Kājminama veļasmašīna, ūdenssūknis un ābolu rīve – dzirnaviņas, pedāļtraktors un pedāļgenerators – kā darbojas šīs ierīces un vai tās iespējams pagatavot saviem spēkiem?

Starptautiskā LEADER projekta “OFF GRID: Atjaunojamā enerģija DARI PATS” ietvaros, ir iespēja piedalīties darbnīcā “Pedāļenerģija”. Darbnīcu par pedāļenerģiju vadīs Ērmriteņu eksperts Gatis Kreicbergs un Ilgtspējības pētnieks un aktīvists Elgars Felcis.

Vairāk »

Rakeškrāsns būvēšana Putānos!

14.-15.augustā Ambeļu pagasta Putānos saimniecībā “Ganeni” gaidām dalībniekus darbnīcā “Raķeškrāsns – kā uzbūvēt efektīvu malkas apkuri pašu spēkiem”. Darbnīcu vada Thomas Krueger no Smiltenes (vairāk par viņa darbību skatiet biedrības “Smiltenei un Latvijai” mājas lapā). Darba gaitā tiks uzbūvēta raķeškrāsns ar “silto grīdu”. Saņemsiet teorētiskās zināšanas, shēmas un aprēķinus, kā arī praktiskas zināšanas un padomus, kuri tiks izteikti būvēšanas gaitā.

Darbnīca ir bezmaksas. Ņemiet līdzi groziņus. Vairāk informācijas un pieteikšanās pie manis: Ilze, tel-26-3588-45.

Vairāk »

Vēl var pieteikties OFF-GRID meistarklasēm Liepājas pusē:

Tiem, kuri vēlas apmeklēt OFF-GRID DIY meistarklases, vēl iespēja piedalīties 7.-9.08.2019. Līgotēs, Gramzdas pagastā, Priekules novadā. Lūdzu, reģistrējieties, aizpildot pieteikšanās anketu ŠEIT (https://forms.gle/HUmjyHN2ihdjSMTy6).Informējam, ka darbnīcu laikā dalībnieki netiks nodrošināti ar ēdināšanu, par to dalībnieks atbild pats. Par sadzīviskiem jautājumiem sazināties ar darbnīcu organizētājiem Līgotēs – Māris 29609943. 

Saules enerģija Latgalē

Labdien, darbnīcu dalībnieki!
Mēs ļoti priecājamies par jūsu interesi piedalīties darbnīcās, lai apgūtu jaunas zināšanas un prasmes par atjaunojamās enerģijas iespējām tavā mājoklī. Interese par šīm darbnīcām ir ļoti liela. Un mums par to ir gandarījums.
Tagad nedaudz par darbnīcu norisi.
Turpinājumā atradīsiet Darbnīcu programmu un aprakstu par projektu un darbnīcu vietu. Gaidām Jūs Daugavpils novada Ambeļu pagasta Putānos, mājas “Ganeni”.
Vēlreiz atgādinām, ka dalība seminārā ir bez maksas, taču katram pašam ir jāgādā par savām ēdienreizēm. Darbnīcu vietā būs iespējams uzsildīt ūdeni, ir raķešplīts āra virtuvē. Tuvākās vietas, kur iespējams paēst ārpus saimniecības ir Aglonā (14 km) no Ganeņiem. Arī Špoģos (10 km). Saimniecībā nodrošinātas telšu vietas, iespējams izvēlēties guļvietu siena šķūnī, kā arī meklēt iespēju gulēt apkārtējās viesu mājās.

Ja ir jautājumi, droši rakstiet, vai zvaniet: 26358845(Ilze)

Uz drīzu tikšanos

programma darbnicai_PANELI

programma darbnicai_SAULES KOLEKTORS

Pedāļenerģija Latgalē

Daugavpils novadā 15. maijā Ambeļu pagasta Putānos un 16. maijā pie Špoģu vidusskolas notiks darbnīcas pedāļiekārtu izgatavošanā elektrības ražošanai un izmantošanai mājsaimniecībās. Darbnīcas vadīs atvērtās saimniecības “Zadiņi” vadītāji Gatis Kreicbergs un Elgars Felcis (www.facebook.com/saimnieciba.zadini/). Gatis ir meistars ar vairāk kā 20 gadu pieredzi, daudzu ērmriteņu, Vecrīgas velorikšu un citu nestandarta iekārtu autors. Elgars ir vides aktīvists, ilgtspējas zinātnieks un pētnieks Latvijas Universitātē un Latvijas permakultūras biedrības vadītājs.
Darbnīcu gaitā ir plānots iepazīstināt ar projektu OFF-GRID: DIY, izprast kinētiskās enerģijas un pedāļiekārtu izmantošanas iespējas un praktiski piedalīties vairāku iekārtu izgatavošanā – piemēram, izgatavot velo-galdu elektrības ražošanai, velo pumpi, velo veļas mašīnu vai velo smalcinātāju.
OFF-GRID projekta ietvaros līdzīgas darbnīcas 2019. gadā notiks arī Kurzemē un Vidzemē, Liepājas un Smiltenes novados. Vairāk informācijas par projektu skatiet projekta mājas lapā http://off-grid.rocks/
Pirmās 5 iekārtas jau ir izgatavotas: www.youtube.com/watch?v=ny-EInKBv7w

Darbnīcu programma

15.maijā

14.20 – 15.15 Ērmriteņu demonstrēšana un projekta prezentācija Špoģu vidusskolas pagalmā

16.00 – 20.00 Pedāļu datorgalda un Velo-ūdenspumpja izgatavošana Ambeļu pagasta Putānos (pieteikšanās:26358845, atrašanās vietu un kā nokļūt skatiet šeit)

16.maijā

9.50 – 10.40 Ērmriteņu demonstrēšana un projekta prezentācija Preiļos, PVĢ pagalmā

10.50 – 11.30 Ērmriteņu demonstrēšana un projekta prezentācija Preiļos, Preiļu Brīvās skolas pagalmā

12.30 – 13.00 Ērmriteņu demonstrēšana un projekta prezentācija Aglonā pie Aglonas vidusskolas

14.00 – 18.00 Pedāļu datorgalda un Velo-ūdenspumpja izgatavošana Špoģu vidusskolas pagalmā (pieteikšanās tiem, kuri nav Špoģu skolēni:26358845)

 

Gaidām darbnīcās!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tradicionālās vijoļspēles kursi “Spēlē, Spēlmani!”

Tradicionālās vijoļspēles Latgalē iedzīvināšanai uzsākts projekts “Spēlē, Spēlmani!”, kurā ar KKF  un Špoģu mūzikas un mākslas skolas atbalstu biedrība “Kulturys studeja Speiga” un vijolniece Inga Zeile veselu mācību gadu maziem un lieliem nākošiem vijolniekiem ierādīs vijoļspēles pamatus, tradicionālo repertuāru, tradīcijā izmantotās tehnikas un spēles paņēmienus.

Projekta iesākumā interesenti aicināti apmeklēt ievadlekciju

29.09.2018. plkst.10:00

Špoģu mūzikas un mākslas skolā.

PIESAKIES

Vairāk »

Zemkopības ministrs ciemosies Ilūkstē un diskutēs par glifosātiem!

Zemkopības ministrs septembrī ciemosies Ilūkstē, lai tiktos ar vietējiem zemniekiem, un piekritis nevalstisko organizāciju lūgumam pievērst īpašu uzmanību pesticīdu, īpaši glifosātu saturošo herbicīdu, lietošanas un marķēšanas izdiskutēšanai.

Zemkopības ministram, tiekoties Vārkavā ar zemniekiem, tika uzdoti jautājumi par lauku miglošanu neilgi pirms pļaujas, kas uztrauc gan lauku iedzīvotājus, gan baltmaizes ēdājus. Lai diskusija būtu kvalitatīvāka un auglīgāka abām pusēm, Zemkopības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa ierosināja pesticīdu lietošanas izmaiņu ieviešanā ieinteresētajām personām pulcēties atsevišķā sarunā ar ministru un Valsts Augu aizsardzības dienesta vadītāju nākošajā Zemkopības ministra vizītē Latgalē, kura plānota Ilūkstē septembrī.

Latgales reģionālās un lokālās jauniešu un vides organizācijas sākušas savstarpējas konsultācijas, gatavojoties šai sarunai. “Katru vasaru mums nākas elpot ķimikālijas, ar kurām vairākkārt tiek apstrādāti labības lauki. Ja vēl labība un rapsis būtu tālāk no ciema, varētu tik ļoti nesatraukties, taču lielie lauki sākas tieši aiz pēdējo ciema māju žogiem, tur nav atstātas nekādas buferjoslas vai krūmi, un bieži miglošanas laikā viss ciems smird pēc degošas plastmasas,” stāsta kāda Maļinovas ciema iedzīvotāja. Tāpēc Maļinovas ciema jauniešu organizācija ir viena no tām, kura ir aicināta piedalīties diskusijā par pesticīdu lietošanas kontroles pastiprināšanu. Šobrīd Maļinovas jaunieši jau domā, kā spilgtāk raksturot situāciju savā ciemā Zemkopības ministram.

“Ir patīkami apzināties, ka Zemkopības ministrija gatava uzklausīt arī reģionu lauku iedzīvotāju viedokļus par viņiem aktuāliem jautājumiem. Pesticīdu lietošana nekad nav bijusi tikai zemnieku peļņas jautājums, tā visos laikos ir bijusi aktuāla to lauku ciematu un viensētu iedzīvotājiem, kuru saimniecības ir blakus industriālo zemnieku laukiem. Pesticīdi ietekmē lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāti, un to lietošanas noteikumos jābūt iekļautām arī normām iedzīvotāju aizsardzībai, ” komentē Ilze Mežniece, biedrības “Kulturys studeja Speiga” vadītāja, kura koordinē nevalstisko organizāciju dalību ministrijas ierosinātajā diskusijā.

Cerot uz auglīgu sarunu, nevalstiskās organizācijas nopietni gatavojas sarunai. Gaidīsim konstruktīvus ministrijas un Valsts Augu aizsardzības dienesta vadības priekšlikumus un komentārus!

« Vecāki ieraksti