Mēslojums? Jebkurā apjomā un bez problēmām.

Lielākā bēda mūsu dārzam un laukam ir mūsu neprasme izvēlēties uzmanības objektu. Mēs nez kāpēc pievēršam uzmanību augiem – ucinām viņus īpašos stādpodiņos, laistām un barojam ar tādiem un šitādiem minerāliem un barojošu/regulējošu? vielu šķīdumiem, krāmējam apkārt mēslojumus čupiņu, slāņu vai graudiņu veidā.

Bet aizmirstam, ka augs izaugs pats, no jebkuras dīgstošas sēklas (un ne pa kam neaugs no nedīgstošas). Kā vārpata un balanda izaug. Un jo foršāka būs augsne, jo labāk tam būs augt. Ņemties ar augu ir laika tēriņš.

Dārzkopja uzmanības objektam jābūt augsnei. Dārzkopim jāaudzē augsne.

Par spīti Latvijas augšņu zinātnes postulātiem, augsne nav tikai substrāts ar tādu vai šitādu granulometrisko sastāvu. Vispār jau augsne no māla vai smilts tieši ar to arī atšķiras, ka ir augsne un ir audzējama. Tā ir pārpilna ar dzīvību – mikro un makro formās. Un tieši šīs dzīvības labsajūta nodrošina augu labsajūtu, veselību un spēju “ēst” slāpekli no lielākā slāpekļa avota pasaulē, kas piedevām ir pilnīgi par velti – no atmosfēras (nu, jūs jau zināt, ka gaisā 78% ir slāpeklis?)!

Zinu, zinu. Tas neizklausās pēc skolu un augstkolu mācītā. Bet zinātnē atziņas mainās. Lai cik “smadzeņlauzoša” ir iemācīto uzskatu maiņa, rezultātā vari kļūt par laimīgāku cilvēku, kas vairs “nekaro” ar “nepareiziem procesiem”, bet izmanto dabisko lietu kārtību sev vēlamā virzienā. Vajag pasekot līdzi notikumiem – ik pa brīdim kādas vērtīgas apmācības augsnes padziļinātai izpratnei piedāvā tur un šite. Pamanīju LLKC pavisam nesen bija vērtīgs pasākums. Meklējiet, gaidiet, gan jau būs vēl.

Pietiek “bla-bla-bla”. Tagad receptes BIOLOĢISKI AKTĪVU organisko mēslojumu sagatavošanai: Vairāk »

Graudi un maize 2022/2023 jeb iepzīsties ar savu zemnieku jau tagad!

Minerālmēsli ir pagātne. Kaput. Beigas. Nevienam nav tik daudz naudas,lai atļautos tonnas, kuru cena lēnām tuvojas tūkstotim, kaisīt vējā. Vismaz 3 reizes uz katra hektāra pa ~200 kg slāpekļa mēslojuma bārstīt, lai ideālos apstākļos iegūtu 7 tonnas graudu? Cik tādā gadījumā jāmaksā graudiem? Ja jānosedz ne vien slāpeklis, bet arī neskaitāmie herbicīdi, fungicīdi, augšanas regulatori, citi pesticīdi, kā arī, to visu izstaipot pa hektāriem, vajag vēl arī liet dīzeli traktorā kādus 90 l/ha.

Labi, jau labi! Lielie zemnieki savu ražu pārdos par labu cenu uz citvalstīm, iespējams, daļu jau tūliņ pavasarī – katru gadu 80% Latvijas graudu tiek eksportēta. (un 80% graudu saražo lielie zemnieki, kuriem pieder 72% lauksaimniecības zemju, kuri nodarbina 11% lauksaimniecībā strādājošo un kuri paši ir nepilni 4% no visiem Latvijas zemniekiem. Tā noteikti ir sakritība, ka eksportē tieši 80%.) Ļoti iespējams, ka arī vidējiem un nelieliem zemniekiem jau tūliņ daždažādu valstu lielpircēji skries pakaļ ar piedāvājumiem pārdot graudu atlikušos 20 %. Jo divas lielas ražotājvalstis mūsu tuvumā dažādu iemelsu dēļ vai nu neko nesaražos, vai arī neeksportēs.

Jāņem vērā, ka Latvijai NEPIETIKA ar atlikušajiem 20 % graudu. Latvija, lai nodrošinātu cilvēku un dzīvnieku pabarošanu, bija spiesta iepirkt graudus vairāk kā 1 000 000 t apmērā, lielākoties no Lietuvas. Jeb iepirka daudzumu, kas atbilst 1/3 no eksportētā.

Kas notiks, ja mūsējie lielzemnieki eksportēs kā parasti, bet Lietuvas lauksaimniekiem tie, kuri netiks pie krievu kviešiem, piedāvās lielāku cenu un jau tagad?

Cik miljonus tonnu graudu izaudzēs šogad Latvijas zemnieki, kad cenas mēslojumiem un degvielai tagad, pavasarī, kāpj katru stundu? (pagājušogad tās bija 3,4 milj.t)

Cik no šiem graudiem paliks Latvijā?

Cik tie graudi maksās?

Cik maksās maize nākošā ziemā?

***********

Kāpēc Tev jādomā par šiem jautājumiem tagad?

Nu lai Tev būtu laiks aiziet pie sava zemnieka un sarunāt, ka kāda tonna graudu no viņa ražas būs Tavējā. Un ka Tu esi gatavs palīdzēt finansēt šīs tonnas izaudzēšanu, lai zemnieks vispār būtu spējīgs līdz ražai tikt…

Un vēlams, lai šī tonna tiek audzēta bioloģiski – būs lētāk un veselīgāk

 

Par skolu dārziem…

 

Agrāk ābeles stādīja gar ceļmalām, lai būtu skolasbērniem ko pagrauzties mājupejot. Tagad skolasbērnus ved ar autobusu un ceļmalas pilnas ar smagiem metāliem, tomēr skolasbērni mainījušies nav – vēl arvien šiem gribas pagrauzties. Tikai kur? Skolu lauciņi ir aizauguši, bet skolu augļu dārzi nav vēl iestādīti! Skolasbērniem vajag palīdzēt – ir tik viegli skolas mauriņā liepas vietā iestādīt pīlādzi un akācijas vietā vilkābeli, košumkrūmus aizstāt ar lazdām un dzīvžogus piestādīt ar cidonijām.

Tā raksta skoludarzi.net .  Pareizi un labi raksta, ne tikai par skolām un skolēniem, bet arī par permakultūras stiķiem un niķiem https://www.skoludarzi.net/permakultura un dārza iekopšanu https://www.skoludarzi.net/lepses-lekcija. Un citām labām lietām.

Tagad, kad beidzies skolu laikmets, mūsu bērnu izglītošana ir atpakaļ uz mūsu pašu pleciem, kā tas dabīgi bijis gadsimtiem. Skolas, kuras stāv (-ēs?) tukšas bez bērniem var kļūt par kopienas dārzkopības centriem un atkal kļūt noderīgas sabiedrībai.

Vai arī nē.

Svarīgāk ir pašiem veidot jaunu lietu kārtību savā vidē, veidot jaunu kopienu un meklēt kopienas stipruma centrus, tai skaitā dārzus. Vai vecās skolas būs mūsu jauno kopienu orbītā, lielā mērā ir atkarīgs no pašām skolām. Bet no mums ir atkarīgs, kādus dārzus veidosim nākošā pavasarī.

Ziema, kas uzbira uz mūsu galvām šonakt, ir laiks lasīšanai un jauna dārza plānošanai…

Vēl var paspēt! Topinambūrs…

Jau ziema deguna galā, bet zemē sabakstīt topinambūrus vēl droši var – būs mazāk darba pavasarī un rudenī jau krietna raža.

Kādreiz, Aisbergā, par to rakstīju:

Dzīves radīta atziņa: Ir viens burvīgs augs, kurš aug pats gadiem vienā vietā, diezgan strauji vairodamies; ir neuzkrītošs – nerosina to zagt, jo daudzi viņu nepazīst kā ēdamaugu; kurš nav jānovāc, bet tik un tā ziemā un pat pavasarī ir ēdams; kurš ir pieticīgs, bet labi atsauksies rūpēm par to; kurš ir ar augstu uzturvērtību, veselīgs, ēdams zaļš un dažādi termiski apstrādāts, garšīgs, varbūt nepierasts, izmantojams arī visu zālēdāju lopu barošanai, laksti gan lopiem, gan tējās un salātos ēdami… tas ir TOPINAMBŪRS.

Mans ieteikums – ja jums ir kāds stūrītis, kur to iestādīt – dariet to. Dariet to dažādās vietās, veidojiet tā audzes dārza stūros, nomalē, mežmalās. Labāk šim patīk kūdrainas augsnes, bet aug gandrīz visur.

Kāpēc?

Ja šobrīd Jums nevajag, tad būs vien skaistas puķes – pus vasaru ziedēs. Pamesti vienreiz sastādīti stādījumi katru gadu augs no jauna – bumbuļaugs taču. Tikai bumbuļi paliks sīkāki. Stādījums biezāks. Bet galējas krīzes apstākļos – ziemā, rudenī, pavasarī – tā būs kā noliktava – zināsi, kur iet un

izrakt šo brīnumaino dārzeni, kas tevi pabaros un dziedēs.

Nu pēc ilgāka laika draugos ar šo augu, varu papildināt stāstu. Vairāk »

Viss jaunais ir labi aizmirsts…

Pirmās lielās krīzes laikā, 2008. gadā un pēc tā, latviešu alternatīvo ziņu laukā strādāja fantastisks autors, filozofs un publicists Juris_P. Viņa radītā un piepildītā vietne “AISBERGS” bija kā bāka cauri neziņas haosam. Informācija, tulkojumi un autora komentāri atklāja, skaidroja un viesa virziena apziņu notikumos, kuri jau toreiz belza un dragāja “mazos” cilvēkus.

Vēl liela pateicība citas vietnes – ATRADNE – uzturētājam, kurš brīdī, kad AISBERGA autors pārtrauca turpināt uzturēt savu vietni, atrada iespēju pārkopēt AISBERGA rakstus arhīvā, kur tie, ne pārāk ērtā formā, vēl arvien pieejami informētam lasītājam.

Aisberga arhīvā var atrast ~2010.gada “konspirāciju” teorijas, kuras lielā mērā ir mūsu šodiena. Un lielu čupu vērtīgas praktiskas informācijas. Mazu daļiņu no tās veidoju arī es, to, ar šodienas acīm pārstrādātu, sniegšu šajā blogā tuvākajā laikā.

Lasiet un meklējiet – labu, laika pārbaudi izturējušu informāciju koncentrētā formā mūsdienās grūti atrast:

http://atradne.ucoz.lv/publ/aisberga_arhivs/51

 

 

Atskaņas no Mike Larrivee vadītā semināra – stāsts par kompostu

10. un 14. augustā lektors no ASV Mike Larrivee lasīja semināru “Augsnes audzēšana augu auglības un veselības nodrošināšanai un emisiju mazināšanai dārzkopībā un bioloģiskajā lauksaimniecībā” Daugavpils novada zemniekiem un LLU speciālistiem Jelgavā.

Mike Larrivē lekcijas Latvijā ir īstenotas, pateicoties Baltijas-Amerikas Brīvības Fonda (BAFF) finansējumam. Vairāk informācijas par BAFF stipendijām un lektoru atbalstu varat uzzināt, apmeklējot www.balticamericanfreedomfoundation.org.

Tuvākajās dienās publicēsim lekcijas video ierakstus, lai tie, kuri nevarēja būt klāt, spētu tās noklausīties. Publicēsim arī lektora prezentācijas bez komentāriem un par atsevišķām seminārā aprunātām tēmām sagatavošu apskatu, jo daļa no informācijas tik tiešām būtu noderīga mūsu zemniekiem – gan maziem, gan lieliem.

Šodien skatiet prezentāciju par tēmu “KOMPOSTS”, kurā atradīsiet gan kompostēšanas teoriju un definīciju, nepieciešamību pēc kompostēšanas un praktiskus padomus dažādu kompostēšanas tehniku piemērošanā savās saimniecībās.

Divas sezonas dārzā: Kartupeļi salmos dodas pasaulē

Ak! Cik jauki skatīt ziedošu tupeņu lauku! Tur ražas apsolījums! Tur kārumu nojausma! Tur miltainās garšas vīzijas!

BĀC!

Jāiet ravēt…. (kaplēt, vagot, rušināt, irdināt, aplaistīt, .. ko vēl?).

Bet daži var teikt “es bij’ gudra!”, jo tiem dažiem tupeņi saslēpti salmos un  ne ravējami, ne vagojami, tik katlā ieberami…

Šajā ierakstā atskatīsimies uz 2014.-2015 gadā veiktajiem eksperimentiem ar kartupeļu zem salmiem stādīšanu dažādās saimniecībās.

***   ***   ***   ***   ***   ***   *** Vairāk »

« Vecāki ieraksti