Autora arhīvi: Ilze Mežniece

Zemkopības ministrs ciemosies Ilūkstē un diskutēs par glifosātiem!

Zemkopības ministrs septembrī ciemosies Ilūkstē, lai tiktos ar vietējiem zemniekiem, un piekritis nevalstisko organizāciju lūgumam pievērst īpašu uzmanību pesticīdu, īpaši glifosātu saturošo herbicīdu, lietošanas un marķēšanas izdiskutēšanai.

Zemkopības ministram, tiekoties Vārkavā ar zemniekiem, tika uzdoti jautājumi par lauku miglošanu neilgi pirms pļaujas, kas uztrauc gan lauku iedzīvotājus, gan baltmaizes ēdājus. Lai diskusija būtu kvalitatīvāka un auglīgāka abām pusēm, Zemkopības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa ierosināja pesticīdu lietošanas izmaiņu ieviešanā ieinteresētajām personām pulcēties atsevišķā sarunā ar ministru un Valsts Augu aizsardzības dienesta vadītāju nākošajā Zemkopības ministra vizītē Latgalē, kura plānota Ilūkstē septembrī.

Latgales reģionālās un lokālās jauniešu un vides organizācijas sākušas savstarpējas konsultācijas, gatavojoties šai sarunai. “Katru vasaru mums nākas elpot ķimikālijas, ar kurām vairākkārt tiek apstrādāti labības lauki. Ja vēl labība un rapsis būtu tālāk no ciema, varētu tik ļoti nesatraukties, taču lielie lauki sākas tieši aiz pēdējo ciema māju žogiem, tur nav atstātas nekādas buferjoslas vai krūmi, un bieži miglošanas laikā viss ciems smird pēc degošas plastmasas,” stāsta kāda Maļinovas ciema iedzīvotāja. Tāpēc Maļinovas ciema jauniešu organizācija ir viena no tām, kura ir aicināta piedalīties diskusijā par pesticīdu lietošanas kontroles pastiprināšanu. Šobrīd Maļinovas jaunieši jau domā, kā spilgtāk raksturot situāciju savā ciemā Zemkopības ministram.

“Ir patīkami apzināties, ka Zemkopības ministrija gatava uzklausīt arī reģionu lauku iedzīvotāju viedokļus par viņiem aktuāliem jautājumiem. Pesticīdu lietošana nekad nav bijusi tikai zemnieku peļņas jautājums, tā visos laikos ir bijusi aktuāla to lauku ciematu un viensētu iedzīvotājiem, kuru saimniecības ir blakus industriālo zemnieku laukiem. Pesticīdi ietekmē lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāti, un to lietošanas noteikumos jābūt iekļautām arī normām iedzīvotāju aizsardzībai, ” komentē Ilze Mežniece, biedrības “Kulturys studeja Speiga” vadītāja, kura koordinē nevalstisko organizāciju dalību ministrijas ierosinātajā diskusijā.

Cerot uz auglīgu sarunu, nevalstiskās organizācijas nopietni gatavojas sarunai. Gaidīsim konstruktīvus ministrijas un Valsts Augu aizsardzības dienesta vadības priekšlikumus un komentārus!

Skaidu meistarklase “Uzsit savu jumtu pats” jau pēc nedēļas!

Jau nākošnedēļ tālredzīgākie saimnieki un saimnieces sāks apgūt latviešu tradicionālā skaidu jumta klāšanas prasmi. Latvijā pagaidām ekskluzīvās zināšanas, pārņemtas no vecmeistariem un apkopotas no simtgadīgu būvstandartu noteikumiem, skaidu meistarklasē “Uzsit savu jumtu PATS” Ambeļos 20.-23.jūlijā mācīs Oskars Mežnieks un biedrība “Kulturys studeja Speiga”. Mācības atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Skaidu jumti Latvijas lauku ainavā ir dominējuši visu 20. gadsimta pirmo pusi. Sākoties šīfera uzvaras gājienam, jumta klāšanas prasmes tika aizmirstas, skaidu ēveles noliktas aizšķūņa nātrienā un lēnām satrūdēja. Tikai mūsdienās, pieaugot dabai draudzīga dzīvesveida popularitātei un atgriežoties pie vietēja un atjaunojama materiāla meklējumiem, koka skaidu jumts atkal ieņēmis savu vietu godpilnajā tradicionālo un dabīgo jumta segumu trijniekā. Kopā ar salmiem un niedrēm, skaidas atkal sāk iemirdzināt sudrabā Latvijas lauku sētas.

  1. un 20. gadsimta mijā, izejot viensētās un jaunsaimniecībās, latviešu zemnieks skaidu jumtu lika pats. Katrā dzimtā atradīsies kāds, kurš savai sētai sitis skaidu jumtu. Varbūt pat kļuvis skaidu Meistars. Vai mūsdienu jaunsaimnieki būtu nevarīgāki? Puse no skaidu jumta izmaksām ir jumta klāšana. Ja šos darbus veic pats, tad tradicionālais, estētiskais, ilgmūžīgais, ekoloģiskais, no vietējiem materiāliem veidotais, atkritumus neradošais, latviskā vidē iederīgais skaidu jumts kļūst divreiz lētāks un pieejamāks.

Neviens Saimnieks nekad nebūs tik aizņemts, lai nevēlētos ietaupīt pusi no jumta izmaksām!

Meistarklasē tiks nodrošināta visu skaidu jumta pamatelementu apguve – pirmās rindas pareiza uzsākšana, plaknes sišana, kores izveide, dalībnieki tiks informēti par 30-to gadu būvstandartiem skaidu jumtu klāšanā, skaidu kvalitātes noteikšanu, skaidu klāšanas tehnikām dažādos Latvijas un Ziemeļeiropas reģionos, nepieciešamiem instrumentiem, jumta sagatavošanu skaidu klāšanai, skaidu jumtu raksturojošiem skaitliskiem parametriem un citiem jautājumiem. Meistarklases laikā tiks prezentēti skaidu jumtu ekspedīcijas Dienvidlatgalē materiāli.

Pieteikšanās meistarklasei vēl arvien ir iespējama mājas lapā skaidu-meistarklase.mozello.com, kā arī telefoniski 2629 7885 (Oskars).

Skaidu jumtu sezona atklāta!

Mūsmājā sākas jumtu sezona, tāpēc piedāvājam arī šogad apmācības skaidu jumtu klāšanā.
1) Latvijas Kultūrkapitāla fonds ir uzskatījis skaidu jumtus par pietiekami tradicionālu vērtību, lai jumšanas apmācības tiktu atbalstītas, tāpēc varam iepriecināt visus savu māju atjaunotājus un citus interesentus ar meistarklasi “Uzsit savu jumtu pats!” 20.-24.jūlijā Ambeļu pagastā. Meistarklases dalībniekiem jāsedz tikai sadzīves izdevumi (ēdināšana, telpas), kamēr materiāli un meistara darbs tiek segts par fonda līdzekļiem. Kopā veidosim malkas šķūnīša jumtu Ambeļu tradīciju mājai “SKREINE”.
Pieteikšanās šeit.  Vairāk »

Vecā augļudārza jaunā dzīve!

Ar šādu nosaukumu šosestdien (14.10.2017) Ikšķilē notiks pasākums, kurā pulcēsies savus dārzus mīlošie. Lai kopā ar Edgaru Rubauski, LLU Dārzkopības Institūta vadošo pētnieku, uzzinātu, kā atjaunot augļu koku vainagus un kā vecā dārzā saglabāt tā vērtības…

Vairāk šeit.

***

Zemnieks stāstīja stāstu. Pārāk raksturīgu, lai paturētu pie sevis. Klausieties!

Reiz bioloģiskais zemnieks piemājas 0,3 ha dažādu dārzeņu lauciņā iesēja 2 vagas ar puķēm. Skaistām. Asterēm. Samtenēm. Gladiolām. Citām. Priecājās zemnieks un viņa sieva. Skaisti.

Atbrauca LAD baudītāja.  Vairāk »

Atskaņas no Mike Larrivee vadītā semināra – stāsts par kompostu

10. un 14. augustā lektors no ASV Mike Larrivee lasīja semināru “Augsnes audzēšana augu auglības un veselības nodrošināšanai un emisiju mazināšanai dārzkopībā un bioloģiskajā lauksaimniecībā” Daugavpils novada zemniekiem un LLU speciālistiem Jelgavā.

Mike Larrivē lekcijas Latvijā ir īstenotas, pateicoties Baltijas-Amerikas Brīvības Fonda (BAFF) finansējumam. Vairāk informācijas par BAFF stipendijām un lektoru atbalstu varat uzzināt, apmeklējot www.balticamericanfreedomfoundation.org.

Tuvākajās dienās publicēsim lekcijas video ierakstus, lai tie, kuri nevarēja būt klāt, spētu tās noklausīties. Publicēsim arī lektora prezentācijas bez komentāriem un par atsevišķām seminārā aprunātām tēmām sagatavošu apskatu, jo daļa no informācijas tik tiešām būtu noderīga mūsu zemniekiem – gan maziem, gan lieliem.

Šodien skatiet prezentāciju par tēmu “KOMPOSTS”, kurā atradīsiet gan kompostēšanas teoriju un definīciju, nepieciešamību pēc kompostēšanas un praktiskus padomus dažādu kompostēšanas tehniku piemērošanā savās saimniecībās.

***

Mani apsūdz manas usnes

manā auzu laukā …

Cirks!

 

Bet bez auzām nevar uznest

stikla kalnā

zelta zirgs.

 

Noņurd pārmetoši ozols:

– Vai Tev viens brīvs brītiņš

būs?

 

Manas dziļās akas aizbirst,

mani putni

naftā slīkst!

 

Tā mirst cilvēks,

ja viņš aizmirst –

būt un palikt

cilvēcīgs.

 

Ojārs Vācietis, 1979

« Vecāki ieraksti