Brīvprātīgais laukos! Laukos?

P

Siena talka Ganeņos – piedalās arī Miša no Kanādas

 

 

Brīvprātīgā darbs asociējas ar brīvprātīgā prasmju un kompetenču bezatlīdzības izmantošanu sabiedrībai nozīmīgu darbu veikšanā.  Pretī saņemot gandarījumu un jaunas pieredzes un zināšanas. Piemēram pagasta svētku organizēšana, pansionāta vecīšu apkopšana, makulatūras vākšana, brīvprātīgais mentorings – tie visi ir visnotaļ tradicionāli brīvprātīgā cienīgi darbi.

Mazāk pierasts, ka brīvprātīgā darbi var būt arī lauku saimniecībā – bioloģiskās, arī pašpietiekamās (naturālās, dzīvesveida) saimniecības nereti atkarīgas no apjomīga roku darba, kuru ne vienmēr vienkārši nodrošināt ar saimniecībai pieejamiem resursiem. Tajā pat laikā šādās saimniecībās bieži tiek lietotas zināšanu ietilpīgas metodes, kuras citviet apgūt ir sarežgīti.

Līdz ar to zemniekiem palīdzot, brīvprātīgais apgūst dzīves veidu un zināšanas, kuras tam interesantas un, varbūt, nākotnē pielietojamas pašam savā saimniecībā.

Mūsu saimniecība sāka piesaistīt brīvprātīgos palīgus – praktikantus jau 2011. gadā. Izmantojot dāžadus starptautiskus brīvprātīgo tīklus, kā WWOOF, kas piesaista brīvprātīgos tieši par palīgiem bioloģiskajās un alternatīvās metodes izmantojošās saimniecībās visā pasaulē, vai HELPX, kurā tiek piedāvāti dažādāka profila brivprātīgo darbi, mūsu saimniecību apmeklējuši vairāk kā 30 brivprātīgie no visas pasaules. Palīdzot, iepazīstinot mūs ar citām kultūrām un mentalitātēm, iepazīstot latviešu dzīvesveidu, apgūstot prakstiskas un teorētiskas zināšanas.

Darbi ar dzīvniekiem

Daži mēģina slaukt govi

Daudz aktivitāšu saistās ar ēdienu – to taisīt un gatavot, ēst un izbaudīt – visu vajag spēt vasaras īsajā dienā izdarīt.

Dažādi darbi darīti ar brīvprātīgo palīdzību:

Šad tad brīvprātīgie atpūšas:

Kopienu dārzi Latgales skolu paspārnē

Kopienu dārza talka Ambeļos

Pie Vārkavas un Špoģu skolām 2015. gada 23. un 24. aprīlī tiks papildināti pērn iestādītie augļu dārzi, turpinot uzsākto kopienu jeb publisko dārzu kustību Latvijā. Špoģu skolas mazpulki aicina palīgus 23. aprīlī plkst. 9:00 paplašināt jauno dārzu ar rudens ābelēm un bumbierēm. Vārkavas vidusskolas un Vārkavas pamatskolas skolēni un skolotāji rosīsies 24. aprīļa pēcpusdienā, apkopjot stādījumus un dēstot jaunus augus.

Vairāk »

Saimes dārza stādīšana Vecvārkavā

dscn2682

2014.gada 8.oktobra pēcpudienā Vecvārkavā, pie Vārkavas vidusskolas pulcējās ap 30 vecāko klašu skolēni un viņu skolotāji, lai piedalītos saimes dārza stādīšanas talkā. Nozīmīgi sagatavošanās darbi bija paveikti jau iepriekšējā dienā – skolēni bija izraudzījušies vietu jaunajiem stādiem un izrakuši dobītes, kurās stādīt.

Vairāk »

Jaunu saimes dārzu stādīšana Vārkavas novadā

Gruvešu vietā stādam ērkšķogas

Rudens… Kādam tas asociējas ar skumjām, kādam ar Siguldu, kādam ar dubļiem, kādam ar krāsām, bet mums – laukos dzīvojošiem – tas ir īstais darba laiks: stādīt, pārstādīt, iestādīt… Un to mēs arī darīsim – stādīsim! Biedrība “Kulturys studeja “Speiga”” turpina pērn aizsākto, kad tika iestādīti saimes dārzi Daugavpils novada Ambeļos un Špoģos, un šogad tiks veidoti vēl divi jauni saimes dārzi Vārkavas novadā.

Vairāk »

Kā mēs Ambeļos dārzu stādījām…

34790013aSvētdien, 13.oktobrī Daugavpils novada Ambeļu pagasta vecās skolas dārzā pie Tradīciju mājas notika saimes dārza stādīšanas talka, kas pulcēja gan pašus Ambeļu iedzīvotājus, gan tālākus viesus – gan no Vārkavas puses, gan Rīgas. Talkā piedalījās ap 20 cilvēkiem, tie bija tie, kuri ielika kopējā darbā savu artavu un arī idejiski atbalstīja šādu tradīciju iedibināšanu citos Latgales reģionos. Vairāk »

Šļutes vīru “jam session” notikusi!

Šļutes meistaru komanda

Kāpēc tēstu baļķu māja ir siltāka kā apzāģetu? Vai bija sava zināšana veciem meistariem, kas apgalvoja, ka mājas būvē vajag vien cirvi? Šļuti vajag!

Latvijā tradicionālo koka māju, guļbūvju būvniecību māca vairākās arodskolās, ir bijusi bezdarbniekiem pieejama programma šo zināšanu ieguvē. Daudz vīru ieguvuši zināšanas, izklīduši pa Latviju un kaut kur ko ceļ. Un daži turpina meklēt atbildes. Jo Latvijā vēl arvien ir vīri, kuri pirms ķerties pie mājas, izkaļ sev cirvi un citu rīku rokā neņem. Un ir meistari, kuri pirms mācīt, prasa parādīt instrumentu. Ja parādīts tiek motorzāģis, tad māceklis var griezties vien atpakaļ no kurienes nācis.

Tradīcija ir šo vīru rokās, tā sameklēta pie veciem meistariem un daudzās kļūdās atrasta no jauna. Latvija ir bagāta ar dzīvo namdaru tradīciju.

Vairāk »