Zemkopības ministrs ciemosies Ilūkstē un diskutēs par glifosātiem!

Zemkopības ministrs septembrī ciemosies Ilūkstē, lai tiktos ar vietējiem zemniekiem, un piekritis nevalstisko organizāciju lūgumam pievērst īpašu uzmanību pesticīdu, īpaši glifosātu saturošo herbicīdu, lietošanas un marķēšanas izdiskutēšanai.

Zemkopības ministram, tiekoties Vārkavā ar zemniekiem, tika uzdoti jautājumi par lauku miglošanu neilgi pirms pļaujas, kas uztrauc gan lauku iedzīvotājus, gan baltmaizes ēdājus. Lai diskusija būtu kvalitatīvāka un auglīgāka abām pusēm, Zemkopības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa ierosināja pesticīdu lietošanas izmaiņu ieviešanā ieinteresētajām personām pulcēties atsevišķā sarunā ar ministru un Valsts Augu aizsardzības dienesta vadītāju nākošajā Zemkopības ministra vizītē Latgalē, kura plānota Ilūkstē septembrī.

Latgales reģionālās un lokālās jauniešu un vides organizācijas sākušas savstarpējas konsultācijas, gatavojoties šai sarunai. “Katru vasaru mums nākas elpot ķimikālijas, ar kurām vairākkārt tiek apstrādāti labības lauki. Ja vēl labība un rapsis būtu tālāk no ciema, varētu tik ļoti nesatraukties, taču lielie lauki sākas tieši aiz pēdējo ciema māju žogiem, tur nav atstātas nekādas buferjoslas vai krūmi, un bieži miglošanas laikā viss ciems smird pēc degošas plastmasas,” stāsta kāda Maļinovas ciema iedzīvotāja. Tāpēc Maļinovas ciema jauniešu organizācija ir viena no tām, kura ir aicināta piedalīties diskusijā par pesticīdu lietošanas kontroles pastiprināšanu. Šobrīd Maļinovas jaunieši jau domā, kā spilgtāk raksturot situāciju savā ciemā Zemkopības ministram.

“Ir patīkami apzināties, ka Zemkopības ministrija gatava uzklausīt arī reģionu lauku iedzīvotāju viedokļus par viņiem aktuāliem jautājumiem. Pesticīdu lietošana nekad nav bijusi tikai zemnieku peļņas jautājums, tā visos laikos ir bijusi aktuāla to lauku ciematu un viensētu iedzīvotājiem, kuru saimniecības ir blakus industriālo zemnieku laukiem. Pesticīdi ietekmē lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāti, un to lietošanas noteikumos jābūt iekļautām arī normām iedzīvotāju aizsardzībai, ” komentē Ilze Mežniece, biedrības “Kulturys studeja Speiga” vadītāja, kura koordinē nevalstisko organizāciju dalību ministrijas ierosinātajā diskusijā.

Cerot uz auglīgu sarunu, nevalstiskās organizācijas nopietni gatavojas sarunai. Gaidīsim konstruktīvus ministrijas un Valsts Augu aizsardzības dienesta vadības priekšlikumus un komentārus!

Atskaņas no Mike Larrivee vadītā semināra – stāsts par kompostu

10. un 14. augustā lektors no ASV Mike Larrivee lasīja semināru “Augsnes audzēšana augu auglības un veselības nodrošināšanai un emisiju mazināšanai dārzkopībā un bioloģiskajā lauksaimniecībā” Daugavpils novada zemniekiem un LLU speciālistiem Jelgavā.

Mike Larrivē lekcijas Latvijā ir īstenotas, pateicoties Baltijas-Amerikas Brīvības Fonda (BAFF) finansējumam. Vairāk informācijas par BAFF stipendijām un lektoru atbalstu varat uzzināt, apmeklējot www.balticamericanfreedomfoundation.org.

Tuvākajās dienās publicēsim lekcijas video ierakstus, lai tie, kuri nevarēja būt klāt, spētu tās noklausīties. Publicēsim arī lektora prezentācijas bez komentāriem un par atsevišķām seminārā aprunātām tēmām sagatavošu apskatu, jo daļa no informācijas tik tiešām būtu noderīga mūsu zemniekiem – gan maziem, gan lieliem.

Šodien skatiet prezentāciju par tēmu “KOMPOSTS”, kurā atradīsiet gan kompostēšanas teoriju un definīciju, nepieciešamību pēc kompostēšanas un praktiskus padomus dažādu kompostēšanas tehniku piemērošanā savās saimniecībās.

Svaigu nātru salāti

Kad trešo gadu pēc kārtas mani spināti saauga ziedos, nolēmu tos vairs neaudzēt. Pietiek! Rušinies un ņemies, bet ēst tur nav ne cik.
Toties nātres, kuras sastāva ziņā ir daudzkārt vērtīgākas (tai skaitā, atšķirībā no spinātiem, tajās TIEŠĀM ir daudz dzelzs), ne sējamas, ne kopjamas pašas izaug gandrīz vispirmās pavasarī. Zupas, pesto un apvārītu nātru salāti ir jauks pavasara ēdienkartes papildinājums. Bet visvienkāršāk ir taisīt svaigu nātru salātus – viss vērtīgais ir dzīvs un nepārstrādāts.

Vairāk »

Leldine atguoja, mozūsi bierneņus muoneidama…

Atīti Lendine car augstim kolnim

sorkonys ūlenis mātuodama,

sudobra pūdzenis buorsteidama,

mozūsi bierneņus muoneidama.

OLYMPUS DIGITAL CAMERA
KO????

 

Kāpēc viņa nāk pār kalniem? Vai viņa nāk pār abstraktiem Debesu kalniem un Saules ceļa personificējumu ar kalnu? Vai arī te aprakstītas Latgales paugurainās (līdz pat n-padsmitajam gadsimtam mežainās) ezerlejas? Vai arī dziesmā vējo atmiņas par ceļojumu pāri (dzīvi aiz) Himalajiem vai tamlīdzīgiem veidojumiem, kur jau tie balti sendienās vazājušies?

Vairāk »

Biogāze – shēmas un apraksti

Kamēr Latvijā mazo biogāzes risinājumu prototipi vēl tikai skiču stadijā un mēs visi ceram sagaidīt “Baltijas Vides Forums-Latvija” projekta demonstrācijas iekārtas Siguldā un Ludzā 2016. gada nogalē, piedāvāju dažas shēmas un risinājumus, kas pašdarinātās iekārtās strādājuši nedaudz siltākos, bet kontinentālākos klimatos – Pieurālos un Rumānijā.

Ja kādam izdodas kaut ko uzmunstierēt – lūdzu padalieties ar pieredzi, fotogrāfijām, shēmām. Latvijas neesošais  neesošās mazās biogāzes karsējmeiteņu kolektīvs būs pateicīgs par ieguldījumu Latvijas lauku izdzīvotiespējas celšanā…. Vairāk »

Brīvprātīgais laukos! Laukos?

P

Siena talka Ganeņos – piedalās arī Miša no Kanādas

 

 

Brīvprātīgā darbs asociējas ar brīvprātīgā prasmju un kompetenču bezatlīdzības izmantošanu sabiedrībai nozīmīgu darbu veikšanā.  Pretī saņemot gandarījumu un jaunas pieredzes un zināšanas. Piemēram pagasta svētku organizēšana, pansionāta vecīšu apkopšana, makulatūras vākšana, brīvprātīgais mentorings – tie visi ir visnotaļ tradicionāli brīvprātīgā cienīgi darbi.

Mazāk pierasts, ka brīvprātīgā darbi var būt arī lauku saimniecībā – bioloģiskās, arī pašpietiekamās (naturālās, dzīvesveida) saimniecības nereti atkarīgas no apjomīga roku darba, kuru ne vienmēr vienkārši nodrošināt ar saimniecībai pieejamiem resursiem. Tajā pat laikā šādās saimniecībās bieži tiek lietotas zināšanu ietilpīgas metodes, kuras citviet apgūt ir sarežgīti. Vairāk »

Pārdomas par Latvijas laukiem – diskusija par permakultūras un ekociematu nozīmi Latvijas laukos…

Ievietoju izvilkumus no manas sarakstes ar Artūru P., varbūt kādam noder ierosmei…

*****

Ilze: Latvijas lauku iedzīvotāju dzīvesveids tradicionāli orientēts uz pašpietiekamību un maksimālu ilgtspēju, jo dzimtas izjūta, piederība vietai, valsts neprognozējamība (domā visa 20 gs. garumā, tai skaitā pēdējie 20 gadi, kuros krasi pastiprinās sociālā noslāņošanās), daudzās krīzes, ir iemācījušas, ka īsti paļauties var tik uz to, kas pagrabā un kūtī. Bez tam saimniekojot gadiem vienā vietā un ZINOT, ka nav/ nebūs iespējas izplesties teritoriāli (“attīstīties”) (piem:padomjlaiku 6 sotkas, mūsdienu zemju spekulanti), liek saimniekot gudri, lai arī pēc 5 gadiem būtu raža un pēc 25 ar…

Artūrs P.: Problēma laukos: sadarbības saites vājinās, kopienu veido pārsvarā vecā paaudze, kas kopīgi piedzīvojusi atsevišķus pagātnes notikumus, jauno cilvēku pārsvarā nav un jaunpienācēji ilgstoši netiek pieņemti kopienā, bez tam ekonomiskā eksistence balstās uz tiešmaksājumiem Vairāk »

« Vecāki ieraksti