Vēl var paspēt! Topinambūrs…

Jau ziema deguna galā, bet zemē sabakstīt topinambūrus vēl droši var – būs mazāk darba pavasarī un rudenī jau krietna raža.

Kādreiz, Aisbergā, par to rakstīju:

Dzīves radīta atziņa: Ir viens burvīgs augs, kurš aug pats gadiem vienā vietā, diezgan strauji vairodamies; ir neuzkrītošs – nerosina to zagt, jo daudzi viņu nepazīst kā ēdamaugu; kurš nav jānovāc, bet tik un tā ziemā un pat pavasarī ir ēdams; kurš ir pieticīgs, bet labi atsauksies rūpēm par to; kurš ir ar augstu uzturvērtību, veselīgs, ēdams zaļš un dažādi termiski apstrādāts, garšīgs, varbūt nepierasts, izmantojams arī visu zālēdāju lopu barošanai, laksti gan lopiem, gan tējās un salātos ēdami… tas ir TOPINAMBŪRS.

Mans ieteikums – ja jums ir kāds stūrītis, kur to iestādīt – dariet to. Dariet to dažādās vietās, veidojiet tā audzes dārza stūros, nomalē, mežmalās. Labāk šim patīk kūdrainas augsnes, bet aug gandrīz visur.

Kāpēc?

Ja šobrīd Jums nevajag, tad būs vien skaistas puķes – pus vasaru ziedēs. Pamesti vienreiz sastādīti stādījumi katru gadu augs no jauna – bumbuļaugs taču. Tikai bumbuļi paliks sīkāki. Stādījums biezāks. Bet galējas krīzes apstākļos – ziemā, rudenī, pavasarī – tā būs kā noliktava – zināsi, kur iet un

izrakt šo brīnumaino dārzeni, kas tevi pabaros un dziedēs.

Nu pēc ilgāka laika draugos ar šo augu, varu papildināt stāstu. Vairāk »

No šīszemes uz veļiem

Smagiem soļiem staigāju pa sava vectēva zemi. Ar dubļiem aplipušos zābakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainām plaukstām aukstā zemē stādu ķiplokus, ziemas sīpolus un topinambūrus. Būvēju savu pasauli no tām lietām, kuras uzturēja manu senču pasauli. Tām jābūt pietiekami stiprām, lai uzturētu arī manu, lai gan vēlu iesāktu, lai gan tikai tikko radītu, lai gan maziņu un vēl vārgu, bet MANU PAsauli.

ZEM šīs Saules sāktu.

AR Sauli sirdī lolotu.

Ak, Dievs, cik smagi!

Katru rītu pieceļos un ceru, ka neuzzināšu neko jaunu. Katru vakaru slēptā trauksmē pārlasu ziņojumus paziņu “čatā”. Neviens! Šodien NEVIENS. Paldies, Tev, Dievs!

Bet tad nāk diena pēc dienas, kad kādam atsaka sirds, kad kāds zaudē acu gaismu, kad kādam vairs nebeidz griezties galva, kad kāds iziet no “slimās mājas” un turpat uz ielas beidz savu dzīvi.

Nepārejoša zaudējuma sajūta.

Manējie nav izturējuši.

Tā nav smeldze, kas plosa mani no iekšpuses. Tas ir grūti sagrožojams niknums par stūrī iedzīto manējo pakļaušanu “krievu ruletei”, kurā lielākā daļa ložu ir pilnas ar ciešanām un nāvi. Manējie uzticējās, ticēja, visbeidzot, cerēja veiksmei. Tagad manējie krīt uz ielām, nepamostas gultās, aiziet pie senčiem savu draugu bērēs. Tagad man jāraud par manējiem, kuru vairs nav, un jābaidās par tiem, kuri no stūra izgāja, piekrītot “ruletei”. “Ruletei” un vienvirziena tunelim (ne)zināmā virzienā. Daudziem virzienā uz veļiem.

Es smagiem soļiem staigāju pa vectēva zemi un runājos ar veļiem. Savējiem, kuri te bija sen un izturēja. Kuri paglāba, izvilka, saturēja dzimtu divos karos, kolhozos un izsūtīšanās. Kuri cēla un būvēja cerot, un stādīja kartupeļus puķu dobju vietā, cerības zaudējot. Mani senči, kurus atceros un kurus nekad neesmu satikusi, viņi radīja šo PAsauli, kurā es radu SAVU PAsauli. Viņi ar savu izturību neļaus man nonīkt un padoties. Man stūris ir vieta, kur atsperties un triekt dūri sejā Saules aizsedzējam. Jo man aiz muguras nav tikai kaut kāds stūris. Man aiz muguras ir manu senču zeme, pieredze, dzimtas sīkstums un manējo spēks.

Es palieku šaizemē.

Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!

 

Par šodienu un to, kādi būsim pēc 10 gadiem, ja vien…

TULKOJUMS no Vācijas neiroloģijas doktores Margareta Griesz Brisson vēstījuma(komentāros atradīsiet arī anglisko transskriptu): 

Paša izelpotā gaisa atkārtota ieelpošana viennozīmīgi rada skābekļa deficītu un oglekļa dioksīda koncentrācijas daudzkārtēju pieeaugumu. Mēs zinām, ka cilvēka smadzenes ir ļoti jutīgas pret skābekļa trūkumu. Piemēram, smadzeņu daļā, kas atbild par atmiņu un koordināciju (hippocampus), ir nervu šūnas, kas bez skābekļa nedrīkst būt ilgāk par 3 minūtēm – tās nevar izdzīvot.

Vairāk »

Vai atceries 2020?

tulkojums no: https://sott.net/en440211

Vai atceraties dzīvi pirms pieciem mēnešiem? Es neprasītu to, ja laiki būtu parasti, bet pasaule šajās dienās mainās (tiek mainīta?) neticami ātri.

Vai atceraties prognozes, ka Covid19 nogalināšot miljonus cilvēku?

Vai atceraties prognozes, ka slimnīcas tikšot tā pārpildītas ar Covid 19 slimniekiem, ka mūsu smagnējā medicīniskā infrastruktūra vienkārši kolapsēšot?

Vai atceraties, kā mums iegalvoja, ka globāla sabiedrības “bloķēšana” (“lockdown”) esot vienīgais veids, kā novērst šo katastrofu? Ka mums tas esot jādara, neatkarīgi no tā, cik lielu kaitējumu tas nodarīšot neskaitāmo miljonu cilvēku iztikai un drošībai?

Vairāk »

Nesaki pēc tam, ka nezināji…

(tulkojums no https://www.sott.net/article/439518-Invasion-of-the-New-Normals)

Viņi ir klāt!

Nē, ne zaļie cilvēciņi no Centarua Alfas. Mūs nekolonizē milzu citplanētu augļi.

Es baidos, ka ir nedaudz nopietnāk. Cilvēku prātus pārņem daudz iznīcinošāki un mazāk pārpasaulīgi spēki … spēki, kas viņus vienā nakti pārvērš par agresīviem paranoītiķiem un totalitārisma atbalstītājiem, cītīgi sekojošiem visām regulām un noteikumiem un bezjēdzīgi atkārtojošiem propagandas saukļus.

Jūs zināt, par ko runāju. Daži no viņiem, iespējams, ir jūsu draugi un ģimene, cilvēki, kurus jūs pazīstat gadiem ilgi un kuri vienmēr šķita pilnīgi racionāli, bet kuri tagad ir pārliecināti, ka mums ir radikāli jāmaina sabiedrības struktūra, lai pasargātu sevi no vīrusa, kas izraisa vieglus vai vidēji smagus gripai līdzīgus simptomusiem (vai vispār nekādus simptomus) vairāk nekā 95% inficēto, un vairāk nekā 99,6% izdzīvo, kas, pats par sevi saprotams, ir pilnīgi nenormāli.

Esmu VIŅUS dēvējis par “korona-totalitāristiem”, bet tagad dēvēšu par “jaunnormāļiemVairāk »

Saules enerģija Latgalē 4.augustā

Uzstādīt saules paneļus pašu spēkiem – saprast, kā izvēlēties pareizos agregātus pareizajā vietā par pareizo cenu. Kā saslēgt kopā, ko labāk nedarīt. Kā pareizi ekspluatēt savu saules enerģijas sistēmu – savas neatkarības palielinošo elementu.
To Jūs varēsiet uzzināt Ambeļu pagasta Ganeņos 4. augustā.

Reģistrācija šeit!

Vairāk »

Svaigais gaiss

sagatavojis Raivis Bahšteins, kampaņas #DzīvāZeme ietvaros

Lauksaimnieku un institūciju noklusētā realitāte: pesticīdu ietekme ārpus rapšu laukiem

«Sāpes atnāk pēkšņi un skaudri, paralizējot vārda tiešā nozīmē. Tā tas ir katru dienu, jau desmit gadus,» par sievas Ingrīdas slimību stāsta Māris Narvils. Kampaņas #DzīvāZeme ietvaros viņi nolēmuši dalīties ar personisko un skaudro stāstu par to, kā  mainījusies ģimenes dzīve pēc gariem gadiem, kurus Ingrīda pavadīja darbā «svaigā lauku gaisā». Ir pamatotas aizdomas, ka slimību veicinājusi lauksaimniecībā izmantotās indes jeb pesticīdi.

Plašā negatīvā ietekme, ko rada sintētisko pesticīdu izmantošana, nav mīts, un daudzi pētījumi visā pasaulē pierāda – ir naivi iedomāties, ka toksiskās agroķimikālijas paliek tikai tur, kur izsmidzinātas. Pesticīdu daļiņas noplūst ne tikai gaisā, augsnē un ūdeņos, tās kaitē ne tikai bitēm, bet nonāk arī cilvēkos. Tostarp ēdot industriālās lauksaimniecības produkciju, bet vistiešāk un uzreiz – atrodoties lauku vidē.

Kampaņu #DzīvāZeme īsteno Latvijas Permakultūras biedrība, lai palīdzētu sabiedrībai skatīties tālāk par industriālo rapšu lauku vai kviešu druvu estētisko pievilcību, jo konvencionālās graudkopības bizness ir nesaraujami saistīts ar bīstamu ķimikāliju izmantošanu.

 

Kas ir pesticīdu sānplūsma?

Pesticīdu nonākšana apkārtējā vidē ārpus konkrētā lauka, kur tas izmantots, dēvē par pesticīdu sānplūsmu vai pārnesi (angliski – pesticide drift). Vairāk »

Pedāļenerģija atkal Latgalē!

Kājminama veļasmašīna, ūdenssūknis un ābolu rīve – dzirnaviņas, pedāļtraktors un pedāļgenerators – kā darbojas šīs ierīces un vai tās iespējams pagatavot saviem spēkiem?

Starptautiskā LEADER projekta “OFF GRID: Atjaunojamā enerģija DARI PATS” ietvaros, ir iespēja piedalīties darbnīcā “Pedāļenerģija”. Darbnīcu par pedāļenerģiju vadīs Ērmriteņu eksperts Gatis Kreicbergs un Ilgtspējības pētnieks un aktīvists Elgars Felcis.

Vairāk »

« Vecāki ieraksti