Par šodienu un to, kādi būsim pēc 10 gadiem, ja vien…

TULKOJUMS no Vācijas neiroloģijas doktores Margareta Griesz Brisson vēstījuma(komentāros atradīsiet arī anglisko transskriptu): 

Paša izelpotā gaisa atkārtota ieelpošana viennozīmīgi rada skābekļa deficītu un oglekļa dioksīda koncentrācijas daudzkārtēju pieeaugumu. Mēs zinām, ka cilvēka smadzenes ir ļoti jutīgas pret skābekļa trūkumu. Piemēram, smadzeņu daļā, kas atbild par atmiņu un koordināciju (hippocampus), ir nervu šūnas, kas bez skābekļa nedrīkst būt ilgāk par 3 minūtēm – tās nevar izdzīvot.

Akūta skābekļa trūkuma brīdinājuma simptomi ir galvassāpes, miegainība, reibonis, koncentrēšanās problēmas, reakcijas laika palēnināšanās – visas kognitīvo procesu sistēmas reakcijas.

Iestājoties hroniskam skābekļa trūkumam, visi šie simptomi pakāpeniski izzūd, jo cilvēka organisms pielāgojas. Tomēr jūsu efektivitāte paliks pazemināta, un skābekļa nepietiekama piegāde jūsu smadzenēs turpinās progresēt.

Mēs zinām, ka neirodeģeneratīvo slimību attīstībai nepieciešami gadi, pat gadu desmitiem. Ja šodien jūs aizmirstat savu tālruņa numuru, jūsu smadzeņu pirmie bojājumi sākušies vismaz pirms 20 vai 30 gadiem.

Jūs domājat, ka viss ir kārtībā, ka esat pieradis valkāt savu masku un atkārtoti elpot savu izelpoto gaisu, bet tajā pašā laikā degeneratīvie procesi jūsu smadzenēs pastiprinās, turpinoties skābekļa trūkumam.

 

Tātad, ja mūsu valdības pēc dažiem mēnešiem dāsni atļaus atbrīvoties no maskām un atkal brīvi elpot skābekli, zaudētās nervu šūnas vairs netiks atjaunotas. Kā vairs nav, tā vienkārši vairs nav.

 

Es nevalkāju masku, man vajag, lai manas smadzenes domātu. Es gribu, lai man būtu skaidra galva, kad es nodarbotos ar saviem pacientiem, un es nebūtu oglekļa dioksīda izraisītā anestēzijā.

Nav iespējams medicīniski pamatot sejas masku drošību, jo skābekļa trūkums ir bīstams ikvienām smadzenēm. Tam būtu jābūt katra cilvēka brīvam lēmumam, vai viņš vēlas valkāt masku, kas ir absolūti neefektīva, lai pasargātu no vīrusa.

Bērniem un pusaudžiem masku valkāšana ir kategoriski aizliedzama. Bērniem un pusaudžiem ir ārkārtīgi aktīva un adaptīva imūnsistēma, un viņiem nepieciešama pastāvīga mijiedarbība ar Zemes mikrobiomu. Viņu smadzenes ir arī neticami aktīvas, jo tām ir tik daudz jāmācās. Bērnu un jauniešu smadzenes alkst skābekļa. Jo metaboliski aktīvāks ir orgāns, jo vairāk skābekļa tas prasa. Bērniem un pusaudžiem visi orgāni ir metaboliski aktīvi.

Bērna vai pusaudža smadzenēm atņemt skābekli vai to jebkādā veidā ierobežot ir bīstami ne tikai viņu veselībai, bet arī absolūti noziedzīgi. Skābekļa trūkums kavē smadzeņu attīstību, un rezultātā radušos bojājumus NEVAR labot.

Bērnam ir vajadzīgas smadzenes, lai mācītos, un smadzenēm – to funkcionēšanai – skābeklis. Tam mums nav nepieciešams klīniskais pētījums. Šī ir vienkārša, neapstrīdama fizioloģija. Apzināti un tīši izraisīts skābekļa deficīts ir absolūti apzināts veselības apdraudējums un absolūta medicīniska kontrindikācija.

 

Absolūta medicīniska kontrindikācija medicīnā nozīmē to, ka šīs zāles, šo terapiju, šo metodi vai pasākumu nevajadzētu lietot, un to nav atļauts lietot. Lai piespiestu visu sabiedrību lietot metodi ar absolūtu medicīnisko kontrindikāciju, ir jābūt noteiktiem un nopietniem iemesliem, un iemesli ir jāpamato kompetentām starpdisciplinārām un neatkarīgām struktūrām

 

 

Kad nākamo desmit gadu laikā eksponenciāli pieaugs plānprātība un jaunākās paaudzes nevarēs sasniegt savu Dieva doto potenciālu, būs par vēlu vaidēt: “mums nevajadzēja valkāt maskas toreiz…”.

 

Lūdzu, dārgie kolēģi, mums visiem ir jāpamostas.

Es zinu, cik kaitīgs smadzenēm ir skābekļa trūkums, kardiologi zina, cik kaitīgs skābekļa trūkums  ir sirdij, pulmonologi zina, cik ļoti tas kaitē plaušām. Skābekļa trūkums bojā katru orgānu.

Kur ir mūsu veselības institūcijas, veselības apdrošināšana, ārstu asociācijas? Viņu pienākums būtu bijis stingri vērsties pret sabiedrības veselību graujošu ārkārtas mēru pieņemšanu un tos apturēt un apturēt jau no paša sākuma.

Kāpēc medicīnas padomes piespriež sodus ārstiem, kuri cilvēkiem piešķir atbrīvojumus masku nēsāšanai? Vai personai vai ārstam ir nopietni jāpierāda, ka skābekļa trūkums kaitē cilvēkiem? Kādu medicīnu īsi pārstāv mūsu ārsti un ārstu asociācijas?

Kas ir atbildīgs par šo noziegumu? Tie, kas to vēlas ieviest? Tie, kas ļauj tam notikt un spēlē līdzi, vai tie, kas to neliedz?

 

Nav runa par maskām, nedz par vīrusiem, noteikti ne par jūsu veselību. Tas ir par daudz daudz ko vairāk. Es nepiedalos. Es nebaidos.

 

Jūs varat pamanīt, ka viņi jau tagad atņem mums gaisu, ko elpojam. Bet mēs paši esam atbildīgi par to, ko domājam, nevis plašsaziņas līdzekļiem. Mēs esam atbildīgi par to, ko mēs darām, nevis mūsu priekšnieki. Mēs esam atbildīgi par savu veselību, nevis Pasaules Veselības organizācija. Un mēs esam atbildīgi par to, kas notiek mūsu valstī, nevis valstu valdības.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *