Zemkopības ministrs ciemosies Ilūkstē un diskutēs par glifosātiem!

Zemkopības ministrs septembrī ciemosies Ilūkstē, lai tiktos ar vietējiem zemniekiem, un piekritis nevalstisko organizāciju lūgumam pievērst īpašu uzmanību pesticīdu, īpaši glifosātu saturošo herbicīdu, lietošanas un marķēšanas izdiskutēšanai.

Zemkopības ministram, tiekoties Vārkavā ar zemniekiem, tika uzdoti jautājumi par lauku miglošanu neilgi pirms pļaujas, kas uztrauc gan lauku iedzīvotājus, gan baltmaizes ēdājus. Lai diskusija būtu kvalitatīvāka un auglīgāka abām pusēm, Zemkopības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa ierosināja pesticīdu lietošanas izmaiņu ieviešanā ieinteresētajām personām pulcēties atsevišķā sarunā ar ministru un Valsts Augu aizsardzības dienesta vadītāju nākošajā Zemkopības ministra vizītē Latgalē, kura plānota Ilūkstē septembrī.

Latgales reģionālās un lokālās jauniešu un vides organizācijas sākušas savstarpējas konsultācijas, gatavojoties šai sarunai. “Katru vasaru mums nākas elpot ķimikālijas, ar kurām vairākkārt tiek apstrādāti labības lauki. Ja vēl labība un rapsis būtu tālāk no ciema, varētu tik ļoti nesatraukties, taču lielie lauki sākas tieši aiz pēdējo ciema māju žogiem, tur nav atstātas nekādas buferjoslas vai krūmi, un bieži miglošanas laikā viss ciems smird pēc degošas plastmasas,” stāsta kāda Maļinovas ciema iedzīvotāja. Tāpēc Maļinovas ciema jauniešu organizācija ir viena no tām, kura ir aicināta piedalīties diskusijā par pesticīdu lietošanas kontroles pastiprināšanu. Šobrīd Maļinovas jaunieši jau domā, kā spilgtāk raksturot situāciju savā ciemā Zemkopības ministram.

“Ir patīkami apzināties, ka Zemkopības ministrija gatava uzklausīt arī reģionu lauku iedzīvotāju viedokļus par viņiem aktuāliem jautājumiem. Pesticīdu lietošana nekad nav bijusi tikai zemnieku peļņas jautājums, tā visos laikos ir bijusi aktuāla to lauku ciematu un viensētu iedzīvotājiem, kuru saimniecības ir blakus industriālo zemnieku laukiem. Pesticīdi ietekmē lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāti, un to lietošanas noteikumos jābūt iekļautām arī normām iedzīvotāju aizsardzībai, ” komentē Ilze Mežniece, biedrības “Kulturys studeja Speiga” vadītāja, kura koordinē nevalstisko organizāciju dalību ministrijas ierosinātajā diskusijā.

Cerot uz auglīgu sarunu, nevalstiskās organizācijas nopietni gatavojas sarunai. Gaidīsim konstruktīvus ministrijas un Valsts Augu aizsardzības dienesta vadības priekšlikumus un komentārus!

Leldine atguoja, mozūsi bierneņus muoneidama…

Atīti Lendine car augstim kolnim

sorkonys ūlenis mātuodama,

sudobra pūdzenis buorsteidama,

mozūsi bierneņus muoneidama.

OLYMPUS DIGITAL CAMERA
KO????

 

Kāpēc viņa nāk pār kalniem? Vai viņa nāk pār abstraktiem Debesu kalniem un Saules ceļa personificējumu ar kalnu? Vai arī te aprakstītas Latgales paugurainās (līdz pat n-padsmitajam gadsimtam mežainās) ezerlejas? Vai arī dziesmā vējo atmiņas par ceļojumu pāri (dzīvi aiz) Himalajiem vai tamlīdzīgiem veidojumiem, kur jau tie balti sendienās vazājušies?

Vairāk »

Pārdomas par Latvijas laukiem – diskusija par permakultūras un ekociematu nozīmi Latvijas laukos…

Ievietoju izvilkumus no manas sarakstes ar Artūru P., varbūt kādam noder ierosmei…

*****

Ilze: Latvijas lauku iedzīvotāju dzīvesveids tradicionāli orientēts uz pašpietiekamību un maksimālu ilgtspēju, jo dzimtas izjūta, piederība vietai, valsts neprognozējamība (domā visa 20 gs. garumā, tai skaitā pēdējie 20 gadi, kuros krasi pastiprinās sociālā noslāņošanās), daudzās krīzes, ir iemācījušas, ka īsti paļauties var tik uz to, kas pagrabā un kūtī. Bez tam saimniekojot gadiem vienā vietā un ZINOT, ka nav/ nebūs iespējas izplesties teritoriāli (“attīstīties”) (piem:padomjlaiku 6 sotkas, mūsdienu zemju spekulanti), liek saimniekot gudri, lai arī pēc 5 gadiem būtu raža un pēc 25 ar…

Artūrs P.: Problēma laukos: sadarbības saites vājinās, kopienu veido pārsvarā vecā paaudze, kas kopīgi piedzīvojusi atsevišķus pagātnes notikumus, jauno cilvēku pārsvarā nav un jaunpienācēji ilgstoši netiek pieņemti kopienā, bez tam ekonomiskā eksistence balstās uz tiešmaksājumiem Vairāk »

Vides ekonomika un otrais termodinamikas likums.

Vides ekonomika pēta vides politikas lēmumu ekonomisko ietekmi nacionālā vai lokālā mērogā, daļēji arī izmaksu-ieguvumu analīzi alternatīvu vides politikas risinājumu ieviešanai dažādu vides problēmu risināšanā. Centrālā doma vides ekonomikā ir tirgus korekcija tajā mirklī, kad tirgus atsakās atzīt kādu sabiedrībai dārgu/nepieciešamu resursu vērtību, šādos gadījumos ieviešot ekonomiskus instrumentus resursu novērtēšanai un to izmantošanas kompensācijai vai aizstāšanai ar lētākiem resursiem, ja iespējams. Vides ekonomikas principi vērsti uz ilgtspējību. Tās principu grafiskais attēlojums ir ļoti harmonisks, lai gan pašos pamatos norāda uz PRETMETU saskari (skat 1.zīm), nevis vienotru PAPILDINOŠU sfēru sistēmu (kā uzsver ekoloģijas ekonomika, skat.2.zīm)

vides_ekon1

1.zīmējums Ilgtspējības 3 balsti. Vides ekonomikas principu vizualizācija. (avots Wikipēdija) Vairāk »

Pārdomas par tēmu – vides problēmas…

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Vides problēmas sabiedrību sāk uztraukt brīdī, kad sabiedrības „dzīves kvalitāte” tiek apdraudēta un kad radušās problēmas tieši ietekmē pašu cilvēku vai viņa naudas maka biezumu. Tiek ieviestas piesārņojuma normas un kvotas, veikta izpēte, pieņemtas konvencijas, izteikta politiskā griba. Globālā līmenī vides kvalitāte un attieksme pret atjaunojamo un neatjaunojamo resursu izlietojumu vai degradēšanu atšķiras ekonomiski spēcīgākās valstīs un vājākajās. Pie kam vides jautājumi pirmajās daļēji tiek risināti uz otro rēķina.

Vairāk »

Instrukcija brīvprātīgajiem “permakultūristiem”

perma-principi

Lai arī sākotnēji bija doma atspēkot daudzos aplamos un graujošos priekšstatus par brīvprātīgo darbu Latvijā, tomēr aizraujošāk šķiet apvienot patīkamo un lietderīgo – paraudzīties uz brīvprātīgo darbu caur permakultūras principu prizmu. Kā permakultūras principi var praktiski tikt izmantoti brīvprātīgajā darbā, ko ievērot, no kā atteikties, kas strādā un kas nestrādā?

Vairāk »