Kartupeļi salmos – eksotiski vai pavisam reāli?
Kartupeļi ir visai mazprasīgs dārzenis, tomēr vidusmēra pilsētas cilvēkam tā ņemšanās ar uzaršanu, stādīšanu, ravēšanu, vagošanu, vaboļošanu, citu šanu ir visnotaļ nepanesama. Tāpēc dariet kā es. Pavasarī sastādu un rudenī novācu. Pa vidam vien jāpavaktē kolorado, bet visas pārējās “Šanas” – NAV…
Kā? Pavisam vienkārši – kartupeļus audzēju nevis zemē, bet salmos!
Ideja gaužām vienkārša: nopļauj zāli, saliek rindiņās kartupeļus uz zemes, uzmet virsū pusmetru sienu vai salmu un gaida rudeni. Šogad būs ceturtais gads, kad šādi audzēsim sev tupeņu paglābi, tāpēc zinu, ko runāju.
Bieži laukos/piepilsētiņās sastopami vecie siena ruloni. Tie arī labi – patiesībā vecais siens ir pat labāks par jauno, jo tajā nebūs svaigu zāļu sēklu, kuras nākošos gados var radīt problēmas. Un galvenais – stādīšanas process ir īsteni jautrs.
Noteikti pārliecinieties, lai mulčas (t.i. siena, salmu, pērno lapu) būtu pietiekami. Vismaz 40 – 50 cm, jo plānāks slānis laidīs cauri ne tikai spēcīgos kartupeļu un ušņu, mīkstpieneņu un vīteņa asnus, bet arī visu pārējo zāli…
Galvenās acīmredzamās priekšrocības ir divas – 1) nav jāravē (jāvago arī ne), jo nezāle ir vārgāka kā tupeņlaksts un ja arī augustā, kad salmi sakritušies, lauks paliks zaļāks, tupeņiem tā jau vairs nebūs konkurence; 2) nevajag meklēt traktoristu, minitraktoru, zirgu vai jebkādu citu tehniku, kurai jāmaksā un jāpielāgojas laikā (arī nevajag RAKT), visi veicamie darbi izdarāmi ar ķerru, spaini un dakšu (var arī bez tās, ja atvelkat sapuvušu siena rulonu, tikai tad neaizmirstat respiratoru).
Galvenās ne tik redzamās priekšrocības – augsnes uzlabošanās, jo pārklāta ar trūdošu slāni, tā tiek sargāta no saules un vēja erozijas, tiek noturēts optimāls mitruma režīms – tur būs mitrs vissausākajā vasarā un nebūs pārmitrs visslapjākājā rudenī. Visi augsnes kustonīši, ieskaitot sliekas, savāksies šeit kā uz balli un apčubinās jūsu kartupeļus no visām pusēm. No šā izriet, ka klimata nestabilitāte jūsu kartupeļu ražu ietekmēs mazāk, ja audzēsiet šādi.
Metode laba dēļ pilsētniekiem arī ar to, ka nav nepieciešama iknedēļas (ikdivnedēļas) aprūpe – pietiks, ja vaboļu laikā pastaigāsiet un kontrolēsiet situāciju. Citādi – pietiek viena diena darba pavasarī un atpūties līdz rudenim.
***
Citā gadā var darboties jau nomulčētā vietā – patrūdējušās mulčas slāni pavelkot malā un pēc kartupeļu ievietošanas “vadziņās”, tās atkal aizkašot ciet.
Šādu modeli izvēloties, gan vajadzētu papildināt mulčas slāni atkal līdz jau minētajiem 40
50 cm.
Lai laba kartupeļu raža!
Pingback: Saimniecība, kas iedvesmo! | Brantēniešiem
Jā…metode laba, ja tuvumā nav grauzēji(peļi žurki).
Tam ir KAĶI. :)) mums dārzs ir medību lauks daudziem kaimiņu kaķīšiem, kas regulāri zobos staipa pēlītes.
Peles,žurkas – tas ir viens, bet pēc vairākiem gadiem tādas saimniekošanas parādās melnais tūkstotis gliemežu un kailgliemežu.
Pšlaik domāju kā atrisināt šo problēmu.
Pīles. Manas muskatpīles apēd visus tos un neapēd salātus…
Pēc permakultūras klasiķa Bila Morisona teiktā – Jūsu problēma ir nevis gliemežu pārpilnība, bet pīļu trūkums…