Dvēseles permakultūra

Vides problēmas sabiedrību sāk uztraukt brīdī, kad sabiedrības „dzīves kvalitāte” tiek apdraudēta un kad radušās problēmas tieši ietekmē pašu cilvēku vai viņa naudas maka biezumu. Tiek ieviestas piesārņojuma normas un kvotas, veikta izpēte, pieņemtas konvencijas, izteikta politiskā griba. Globālā līmenī vides kvalitāte un attieksme pret atjaunojamo un neatjaunojamo resursu izlietojumu vai degradēšanu atšķiras ekonomiski spēcīgākās valstīs un vājākajās. Pie kam vides jautājumi pirmajās daļēji tiek risināti uz otro rēķina.

Galveno vērību šajā stāstījumā vēlos vērst uz vides problēmu cēloņiem. Par problemātisku sāk uzskatīt tādu vides stāvokli, kurš apdraud cilvēku estētiskās, ekonomiskās, veselības intereses, vai pat rada apdraudējumu cilvēka dzīvības procesu nodrošināšanai. „Ikvienam ir tiesības uz tīru, skaistu, veselīgu vidi, kura nodrošina ar visu dzīvībai nepieciešamo” – piekrītam taču tādam redzējumam! Pārsvarā ar „ikvienu” tiek saprasts cilvēku sabiedrības loceklis, citām dzīvības formām atstājot iespēju „nodrošināt dzīvību cilvēkam”. Nereti izsakot „ikvienam”, domājam „man” vai labākajā gadījumā „mums”, ar šo saprotot sev tuvos vai sev līdzīgos, savai kultūrai piederīgos, neuztraucoties par „svešajiem” tālās (citādākās?) zemēs. Šāds skatījums ir bijis un turpina būt cēlonis daļai vides problēmu. To, kuru pamatā ir cilvēka darbība. Un cilvēka darbība vides problēmu radīšanā vērsta divos lielos virzienos:

1. Resursu iegūšana dzīvības un saimnieciskās darbības un komforta nodrošināšanai;
2. Saimnieciskās darbības blakusproduktu uzkrāšana, akumulācija.

RESURSI

Resursu iegūšana, lai apmierinātu primārās vajadzības pēc pārtikas, siltuma, mājokļa saprātīgi saimniekojot ilgstoši spēj nodrošināt cilvēku un vides nosacītu līdzsvaru. Problēmas saasinās, kad arvien lielāks kļūst pieprasījums pēc komforta, luksusprecēm. Rietumu civilizācijas dzīvesveids „pāri iespējām” ir tik pievilcīgs! Visas pasaules nabadzīgākie reģioni pārsātināti ar sapni par rietumu dzīves modeli. Ķīnas izvirzītais moto – auto KATRAI ģimenei – uzdzen šermuļus. Ja viņiem izdosies, kas notiks ar pasauli? Un kāpēc gan Eiropā un ASV nepārvietojas ar sabiedrisko transportu?

Resursu pieejamība samazinās. Neatjaunojamo resursu krājumi sarūk, kļūst enerģētiski dārgāk tos iegūt. Daudzi reti un ne tikai reti, bet plaši pielietoti metāli un minerāli spēs apmierināt augošo pieprasījumu vairs tikai 15-30-50 gadus. Ieskaitot par nepatīkamāko alternatīvu (vai tiešiem alternatīvu?) enerģijas iegūšanai – radioaktīvās rūdas. Nosacītie „atjaunojumie” resursi pieaugot to izmantošanas tempiem kļūst neatjaunojami – meži, zivis, medību dzīvnieki, augsnes, pat klimats vairs nespēj atjaunoties.

Enerģija – civilizācijas absolūtā atkarība no naftas rada draudošu situāciju – nupat kā puse visas pasaules naftas jau pārvērsta siltumā un CO2, atlikusī puse ir jau grūti pieejama un arī enerģētiski dārgāka – nepieciešama papildus enerģija (naftas enerģija), lai koncentrētu, ekstrahētu, dabūtu enerģiju ārā no naftas smiltīm vai dziļurbumiem, un kādā (ne pārāk tālā) brīdī, kad lai iegūtu tonnu naftas vajadzēs … tonnu naftas, enerģijas „krāns” būs ciet. Ar tam sekojošu (jeb iespējams jau krietni pirms tam notikušu) transporta, ekonomisko, sociālo sistēmu sabrukumu. Vides problēma? Vides gan. Visa civilizācijas pastāvēšana uzskatāma par vides problēmu…

Lauksaimniecības resursi noplicinās – sugu (šķirņu) daudzveidība sarūk intensīvās lauksaimniecības izspiesta, ģenētisko materiālu piesārņo (peļņas nolūkos?) ar GMO, lauksaimniecības zemes invadē ar supernezālēm, aršanas tehnoloģijas un minerālmēslu lietošana sagrauj augsnes struktūru, pesticīdi, herbicīdi izjauc ekosistēmu līdzsvaru, augsnes erozija un pārtuksnešošanās, pārsāļošanās jau izsenis pazīstama siltajos, sausajos klimatos.

Paplašinot savu dzīves telpu (telpa kā resurss) iznīcinātas tiek dzīvotnes bazgaldaudziem organismiem, sugām. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās dzīves vides iznīcināšanas vai noplicināšanas rezultātā ir aktuāla problēma – sugu izmiršana un līdz ar to ekoloģiskā līdzsvara izjaukšana ir neatgriezenisks process plašos mērogos.

Lai iegūtu VAIRĀK, VAIRĀK resursu, attīstīta tiek militārā joma. Lai iegūtu resursus, patērēsim daudz resursus un iegūsim (atņemsim citiem?) vēl vairāk resursu – teica ASV, iebrukdama Afganistānā un Irākā; Krievija Čečenijā un Gruzijā…

Gruntsūdens depresijas zem pilsētām; dzeramā ūdens nepietiekamība sausajos reģionos, kur pieaudzis iedzīvotāju skaits; reņģu kari Baltijas jūrā. Resursi, resursi, resursi – arvien mazāk palikuši pārdalāmi aizvien lielākam skaitam cilvēku ar aizvien lielākām prasībām…

ATKRITUMI

Mūsu civilizācija ražo atkritumus. Tās galvenais pastāvēšanas mērķis ir ražot atkritumus. Nepierasts viedoklis, bet izrietošs no sekām – kaut vai mums viesiem vajadzīgais dzelzs – šobrīd tiek iegūta dzelzsrūda, kuras koncentrācija ir apm.5%. Tas nozīmē, ka viena kilograma tīras dzelzsrūdas iegūšanai tiek izcelti no zemes vēl VISMAZ 20 kg tukšo iežu. Un tas vēl ir ļoti labs rādītājs. Citu rūdu koncentrācijas ir daudz mazākas. Ja viens latvijietis mājsaimniecības atkritumus gada laikā salasa ap 200-250 kg, tad ņemsim vērā, ka šo 200 kg saražošanai bijis nepieciešams vismaz 20 reizes lielāks sākotnējā materiāla apjoms. Tātad – gadā 4000 kg atkritumu uz vienu Latvijas tipa valstiņu iedzīvotāju. „Augstāk attīstītām” valstīm atkritumu kalns ir augstāks.

Atkritumu ražošana ir bezgala bezjēdzīga. Kamēr industriālā revolūcija nebija notikusi, cilvēki saražoja lietas, izmantoja tās, pārstrādāja, sadedzināja, sapūdēja un dažādos veidos iekļāva atpakaļ vides ciklos. NEAPDRAUDOT vidi. Šobrīd mēs saražojam lietas, kuras vidē nesadalās bez kaitējuma tai, kuras nevar pāstrādāt netoksiskos „pirmreizinātājos”, kuru sadalīšanās laiks mērāms tūkstošos un miljonos gadu.

„Alternatīva” naftai – atomelektrostacijas! To saražotie atkritumi (iegūtās radioaktīvās rūda, bagātināšanas blakusprodukti, izmantotā degviela, dzesēšanas ūdens, konteineri uc, kas saskaras) rada draudus videi ar civilizācijas pastāvēšanu nesamērojamu laika periodu. Vai tiešām tā ir alternatīva, kuras rezultātā sagandējam pazemes ūdeņus uz laiku laikiem (novadot starpslāņu ūdeņos reaktoru dzesēšanas šķidrumus) vai nogrūžot nebūt ne mūžīgus konteinerus ar radioaktīviem atkritumiem okeāna dzelmē?

Biotopu degradācija un tai sekojošā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās piesārņojuma rezultātā. Ūdens, augsnes un gaisa piesārņojums ar ražošanas, transporta, enerģijas ražošanas blakusproduktiem un izplūdēm vidē. Vides tieša indēšana ar pesti-, herbi-cīdiem, kuri koncentrējas augstākajos organismos, radot neatgriezeniskas mutācijas audos un ģenētiskajā materiālā.

KLIMATA IZMAIŅAS

Pretrunīgi vērtēts vides problēmu kopums. Poliski ekonomiskās cīņas par „Siltūmnīcas efekta izraisošo gāzu emisijas samazināšanu” ir stingri zinātnē pamatotas. Planēta sasilst. Modeļi ir izveidoti. Prognozes liecina, ka „turpinoties CO2 izmešu ieplūdei vidē patreizējā līmenī, klimata izmaiņas var kļūt neatgriezeniskas”, tāpēc izsniegsim kvotas – lielajiem piesārņotājiem lielas, mazajiem mazas – un situāciju atrisinās „mītiskais tirgus”.

Virkne zinātnieku klimata izmaiņu cēloņus min citus. Pavisam ne antropogēnas izcelsmes. Pieaugoša saules aktivitāte. Pieaugoša ģeoloģiskā aktivitāte. Zemes ass nobīdes ziemeļu polam noliecoties vairāk pret zemes orbītas plakni.

Pēdējā gada vides problēmas – klimata ekstrēmi, vulkāniskā aktivitāte, zemestrīces, mirstošie dzīvnieki – rada nopietnus draudus cilvēces eksistencei. Pārtikas cenu visu laiku maksimums, kurš nākotnē prognozējas tikt pārsniegts vēl un vēl norāda, ka vide kļūst nepiemērota pārtikas sagādei pietiekamā apjomā. Vai šo procesus var skaidrot ar cilvēku darbībām? Vai zemes garozu apdzīvojoši organismi, kuri šur tur protams tikuši tektoniski nestabilos reģionos līdz trauslā līdzsvara izjaukšanai (kā BP Meksikas līcī, vai ātomizmēģinājumi), ir spējīgi ietekmēt magnētisko polu dreifu, zemes ass fluktuācijas, vulkānisma un zemestrīču skaita pieaugumu? Starptautiskā komiteja GEOCHANGE 2010.gadā publiskojusi apjomīgu pētījumu par izmaiņām zemes sfērās. Kosmiska mēroga un planetāra mēroga iemeslu, ne vienmēr skaidru, radītas izmaiņas. Planētai normālas. Civilizācijai bīstamas. Vides problēmas. Neatrisināmas ar CO2 kvotām.