Dvēseles permakultūra

Augsne ir pamatu pamats mūsu dārziem. Augsne ir arī dārzkopja ietekmes objekts. Mēs nevaram apgalvot, ka spējam izaudzēt augus – tie aug paši, sākot no spēka, kas ieslēpts sēklā, līdz pilnai programmai, kā augam nobriedināt jaunas sēklas. Mēs varam vien vērot šo procesu un priecāties, ka augs ir gana gudrs un zina, ko darīt. Toties mēs spējam darīt ko citu –  mūsu varā ir uzaudzēt augsni. Lai ko teiktu par augsnes auglīgās kārtas veidošanos dažiem milimetriem simtos un tūkstošos gadu, ir daudzas pierādītas lauksaimniecības metodes, kuras veiksmīgi ātrā laikā uzlabo augsnes veselību un struktūru, palielina auglīgā slāņa apjomu, aktivizē dzīvības procesus augsnē. Un šādā veselā, dzīvīgā augsnē jebkurā sēklā iekodētā programma spēj realizēties bez traucējumiem visā pilnībā un mums vajadzīgais augs izaugs kā visdaiļākais un ražīgākais savas sugas/šķirnes pārstāvis.

Pretēji mūsdienu ilgtspējas filozofijai, kura postulē, ka resursus, tai skaitā augsni, vajag izmantot tā, lai to pietiek arī bērniem, tāpēc tiek samazināti “pieļaujamās” (!!!) augsnes erozijas lielumi, permakultūras filozofija pieprasa pasauli atstāt aiz sevis labāku, tādejādi ejot rokrokā ar atjaunojošās lauksaimniecības ideju (regenerative agriculture) uzbūvēt augsni, veidot augsnes veselību, atjaunot erodētas/ noplicinātas/ sablīvētas augsnes.

Lielākai daļai augšņu problēmu ir vienots risinājums – palielināt organiskās vielas daudzumu augsnē un veicināt mikroorganismu aktivitāti. Tomēr par savu dārza augsni vēlams zināt iespējami daudz. Ne vienmēr nepieciešamas dārgas analīzes, lai veidotos priekšstats par augsnes sastāvu un iespējamiem problēmu cēloņiem. Turpmāk parādīsim vairākas salīdzinoši vienkāršas un mājās veicamas analīzes, kas palīdzēs gan saprast jūsu saimniekošanas izejas pozīciju, gan vērot progresu augsnes uzlabošanā.

 

AUGSNES GRANULOMETRISKĀ SASTĀVA NOTEIKŠANA

Augsnes granulometriskais jeb mehāniskais sastāvs dod priekšstatu par augsnes neorganisko daļu, kura noteiks augsnes pamatīpašības (tādas kā ūdens infiltrācija un akumulācija, gaisa caurlaidība, spēja piesaistīt organiskās vielas). visas šīs īpašības iespējams uzlabot, nodrošinot papildus organisko vielu pienesi augsnei un tādu apstrādes metodi, kas neizjauc augsnes struktūru, tomēr mehānisko sastāvu ietekmēt nav mūsu spēkos (un nav arī nepieciešams), tāpēc tālākā darbā tas jāzina un jāņem vērā.

 

Augsnē izdala smilts (no 0,05-2 mm), putekļu (citur: lesa) (0,002-0,05mm) un māla (<0,0002) daļiņas, kuru dažādās attiecības arī nosaka augsnes piederību kādai no granulometriskā sastāva grupām. Gundegas Jēkabsones sagatavotajos mazpulcēnu mācību materiālos minēts:

“Māls, smags smilšmāls – šādas augsnes ir smagas, grūti apstrādājamas un vāji ūdens caurlaidīgas, kas var novest pie augsnes pastiprinātas sablīvēšanās, gaisa trūkuma saknēm, stāvoša ūdens (veidojas peļķes). Bet tās retāk ir jālaista, un vairāk sevī satur barības vielas. Lai uzlabotu šādu augsni svarīgākais ir palielināt organiskās vielas saturu augsnē (kūtsmēsli, komposts), tas gan irdinās gan uzlabos ūdens caurlaidību.

Vidējs smilšmāls, viegls smilšmāls – Tev ir laimējies, šīs ir vislabākās augsnes, tās nodrošina vislabāko balansu starp ūdenscaurlaidību un barības vielu izskalošanos. Tomēr arī šīs augsnes būs pateicīgas ja tās bagātināsi ar organisko mēslojumu.

Mālsmilts, saistīga smilts, smilts – lieliski laiž cauri ūdeni (nekad nestāvēs lieks ūdens), taču līdz ar ūdeni ātri izskalojas arī barības vielas, augsne ātri izžūst un tā ir ļoti bieži jālaista. Arī šādas augsnes uzlabošanai pats svarīgākais ir palielināt organiskās vielas saturu augsnē – bagātīgi lietot kūtsmēslus, kompostu, zaļmēslojumu u.c. tas palīdzēs ilgāk aizturēt ūdeni augsnē (tev būs retāk jālaista), pavairos augiem pieejamās barības vielas. Ļoti noderīga būs arī mulčēšana.”

1. metode mehāniskā sastāva noteikšanai (skat. arī avotu):

Paņem nelielu daudzumu augsnes, samitrina līdz biezas pastas stāvoklim, starp plaukstām mēģina izveidot bumbiņu (1 cm diametrā), no kuras pēc tam stienīti, 3 mm diametrā, kuru liec gredzenā. Atkarībā no bumbiņas, stienīša, gredzena, nosaka augsnes granulometrisko sastāvu.

Bumbiņa	Stienītis	Gredzentiņš	Granulometriskais sastāvs
Spīdīga, gluda	Noturīgs	Gluds	Māls
Spīdīga	Noturīgs	Nelielas plaisas	Smags smilšmāls
Matēta	Noturīgs	Ar dziļām plaisām	Vidējs smilšmāls
Nespodra	Paceļot aiz gala sadalās	Lūzt	Viegls smilšmāls
Nelīdzena	Nesaturīgs	Nevar izveidot	Mālsmilts
Irdena	Nevar izveidot	Nevar izveidot	Saistīga smilts
Nevar izveidot	Nevar izveidot	Nevar izveidot	Smilts

2. metode mehāniskā sastāva noteikšanai:
Piepilda 0,5l stikla burku aptuveni 30% ar augsni un uzlīmē uzrakstu, kurā dārza daļā ņemts paraugs, parauga ņemšanas laiks. Stikla burku ar augsni piepilda ar ūdeni līdz ~80% burkas tilpuma un aizvāko, lai vieglāk sakratīt. Ļoti cītīgi (10 min.) sakrata burkas saturu.

Burkas saliek rindā un atstāj nostāties 24 stundas.

Pēc 24 stundām veic novērojumus. Izmēra skaidri izdalāmos slāņus – smilts/ grants (nosēžas pēc 2-5 min), putekļi (less) (nosēžas apm.2 h laikā), māla slānis (nosēžas apm. 24 h laikā līdz ūdens paliek dzidrs). Lai vieglāk atšķirt putekļu (lesa) slāni no māla slāņa, vēlams veikt slāņu biezumu mērījumus pēc 2 h (kad nosēdušās ir smilts un putekļu daļiņas) un pēc 24 h (kad nosēdušās arī māla daļiņas). Aprēķina slāņu procentuālo proporciju (cik procenti no kopējā nosēdumu biezuma ir konkrētais slānis). Un atrod agsnes piederību kādai granulometriskā sastāva grupai augšņu trijstūrī. LLU sagatavotajos mācību materiālos atradu brīnišķīgu granulometriskā sastāva trijstūri, kuru vienkārši izmantot ikdienas darbā.

19.06.2014. mūsu saimniecībā tika veikta augsnes granulometriskā sastāva un organisko piemaisījumu noteikšana dažādās paraugu ņemšanas vietās. (skat.attēlus)

Paraugiem tiek ņemta augsnes auglīgā daļa bez organisko atlieku slāņa. Piepilda 1/3 burkas, pielej ūdeni līdz augšai un 10 min. paraugu krata, tad liek nostādināties 24 h. Pēc 24. h tiek mērīti burkā redzamo nosēdušos atšķirīgo slāņu biezumi, identificēti slāņi, aprēķināta slāņu procentuālā proporcija. Tādejādi noteikts smilts, māla un lesa procentuālais sastāvs augsnē (granulometriskais sastāvs) un organisko nesadalījušos atlieku klātbūtne augsnes paraugā.

Mūsu veiktās analīzes rezultāti:

Augsnes paraugs	Smilts/grants	Putekļi (less)	Māls	Augsnes veids
Meža dārzs	67%	13 %	10%	mālsmilts
Sakņu dobes	25%	50%	25%	smilšmāls
Pļava	25%	37%	38%	Smags smilšmāls