Dvēseles permakultūra

LIELDIENU TRADĪCIJAS

Mūsu 21. gadsimta praktizētās tradīcijas godos, gadskārtās un ikdienā ir kā krāsains deķis, kas saausts no vairāku laikmetu dzijas kamoliem, un šodien veido katra identitāti. Tuvojas Lieldienas, tāpēc Krāslavas KN folkloras kopa “Primaki” aicina pārcilāt savas krāsainās tradīciju segas un turpināt svinēt svētkus tradicionālā gaisotnē, vai arī iedvesmoties no folkloras kopas “Primaki” un atsākt to darīt! Nekad nav par vēlu sākt no jauna! /Evija/

Idejas Lieldienu svinēšanai (praktizētās tradīcijas apkopotas no folkloras kopas dalībnieku ģimenēm):

 

LIELDIENU GAIDĪŠANA

 

ZAĻĀ CETURTDIENA

• Zaļajā ceturtdienā parasti tīram kūti no vecajiem salmiem un zirnekļu tīkliem, lai kūtī ielaistu pavasari.  /Evija/

 

• Zaļā Caturtdīnā navar nu meža sātā nest ni zuoleitis, ni zareņa, kab tuorpi naīt iz sātu – tū īvārojam, tai muna baba Aļbina saceja./Ilze/

 

LIELĀ PIEKTDIENA

• Parasti cītīgi tīrām māju no visiem ziemā sakrātajiem gružiem, tīrām logus un mazgājam aizkarus, lai Lielajā dienā māja būtu tīra, gaiša un svinīga. Tādā veidā arī paši prātā visu saliekam pa plauktiņiem un sagatavojamies vasaras sezonai. /Evija/

 

SESTDIENA

• Visa diena paiet ēdiena gatavošanā, šmorējam, cepam un vāram visu to, ko Lieldienu rītā liekam galdā. /Evija/

 

• Krāsojam olas. Vectēvs, tēvs un tagad arī mēs mēģinām vēl pirms olu krāsošanas noteikt to, kura ola būs cietākā, bet kuru labāk atstāt pīrāgiem vai salātiem. Olu notīra, ņem rokā un viegli sit ap priekšējo zobu. Jo olas skaņa ir augstāka, jo ola būs cietāka. Olas krāsojam sīpolu mizās, olām liekot klāt dažādas zālītes un stiebriņus, tinam marlē, aizsienam un liekam novārījumā. No rīta mēģina ātrāk piecelties tie, kas atkal no jauna grib pārbaudīt olas (sitot ap zobu), lai izvēlētos stiprākās un noslēptu/sagatavotu olu kaujai. /Evija/

 

• Mans Lieldienu scenārijs gluži nesaskan ar citiem un izveidojies tāpēc, ka garšo tikai svaigi vārītas olas, vēl siltas: Gatavošanās sākas sestdienā, kad dabā meklējam tikko izdīgušās lapiņas, lai vēlāk tās izmantotu olu tīšanā. Sagatavoju putraimus, sīpolu mizas, sagrieztas lupatiņas, dažādu krāsu diegus, lai katrs tinējs pēc tam zinātu, kurš brīnums ir viņējais. Darbs norit vakarā, naktī olas satītas stāv katlā un gaida Lieldienas.
• Kad visi aizmiguši, Lieldienu zaķim tomēr vēl ir kāds pienākums – viņš dažas olas satin vai nokrāso citādi un tūlīt arī uzvāra, lai agri no rīta tās varētu izdēt. Zaķis dēj gan dārzā, gan pļavā, gan istabas puķu podos – kur nu mēs togad svētkus svinam. /Dace/

• Tā kā nāku no katoliskas vides un pati esmu “līdz matu galiņiem” katoliete, arī tradīcijas man ir attiecīgas: sākot ar ceturtdienas vakaru mēģinām ievērōt mērenību it visā, arī izkaldēs, ēdienā utt. Piektdien parasti sakopjam māju, sestdien gatavojam gardus ēdienus,  pušķojam saplaucētos zarus, krāsojam olas. Visbiežāk, protams, sīpolu mizas saliekam siev. zeķubiksēs, pieliekam oliņai klāt kādu svaigu zālīti vai putraimus. Esam krāsojuši olas sarkanajos kāpostos un melleņu zaptē. Ir ļoti skaisti! Piektdien un sestdien brīvākā brīdī ieskrienam baznīcā pabūt klusumā./Irēna/

SVĒTDIENA – LIELĀ DIENA

• Iepriekšējā vakarā tiek nosvētītas nekrāsotas, parasti baltas olas, sāls, maize, sviests, reizēm liesa, vārīta gaļa, ūdens. To visu liek uz galda un pirms lielā mielasta svinīgi kopā apēd. Olu čaulas no svētītajām olām savāc vienā traukā un vēlāk, pēc svinību galda dodoties pastaigā, izsvaida pa visām zemes īpašuma robežām. Svētītās olu čaulas sargā zemi no mošķiem, rāpuļiem, čūskām un aizsargā pret ļaunumu. Tā mums parasti darīja un stāstīja vectēvs, tēvs, tagad arī mēs to turpinām. /Evija/

 

• Lieldienu rītā vāram lielo olu katlu, pēc tam kopā tinam laukā pārsteigumus. Svētku brokastis un olu kaujas var sākties! Ļoti priecājamies, ja pirms tam visiem sanācis agri pamosties un ieraudzīt skaisto Lieldienu procesiju baznīcas pagalmā. /Dace/

• “Mēs krāsojam un sagatavojam olas olu kaujām un ripināšanai. Mēģinam krāsot ar dažādiem dabiskajiem augiem, eksperimentējam. Bērni ļoti gaida Lieldienas. Patīk meklēt olas pagalmā, it īpaši kad olas ir šokolādes. Īsts prieks.”/Dana/

 

• Leldinē agri nu reita ar bārnim raugam nūgiut Saulis liekšonu – īnam da olūtam iz Saulis pusi, mozgojam byudus, kab skaistuoki byutu. I sīnam sorkonus dzeiporus vysapleik sātys pa kryumim i kūcenim, kotrs ar sovu zynuošonu i sajiutu – sorguošonai, svieteibai, apsarunuošonai ar kūkim, “tai vāga” sajiutai… Tod īnam da sātai i capam peirāgu – vysleidza kaidu, ka tik opolu, i gardu! I kruosojam ūlys: seipulu myzuos, kurys kruotys vysu zīmu; bārni puorskrīn ap sātu, meklejūt pučeitis i zuoleitis, kurys dateit pi ūlu; kruosojam arī ar putruomim; i tynam ūlys sīvīšu zečēs. Šyupojamēs i dzīdam – pa eistam:”Maņ pakuore buoleleni! /Ilze/

• Svētdien agri no rītiņa, pavisam miegaini tekam uz baznīcu, jo Kristus ir augšāmcēlies! Baznīcā tiek nosvētītas olas un citi gardumi. Pēc dievkalpojuma visus tuvos mīļos un pat katru pretimnācēju mēdzu sveikt ar vārdiem: “Kristus ir augšāmcēlies!”, jo tiešām sirds priecājas!, tad visi kopā, parasti kuplā pulciņā, sēžamies pie svētku galda, vispirms tiek notiesātas svētītās olas, tad arī citi gardumi. Mājās tiek rīkotas olu ripināšanas sacensības, uzvarētājam tiek pretinieku olas…. un neviens negrib būt uzvarētājs, jo vēderā olām nav vietas….Vēl tiek rīkotas olu kaujas. Jebkuros laika apstākļos Lieldienās mēdzam izšupoties, lai vasarā odi nekož. Tā mūsu ģimenē vienas Lieldienas savijas ar otrām Lieldienām, un sirdī ir prieks, par Dieva radīto pasauli, kura mostas no ziemas miega.Ar mīlestību sirdī, Irēna

 

• Senāk, kad bērni bija mazi, omīte ar viņiem gāja uz mežu pastaigā, slēpa šokolādes oliņas zem lapām un zariem, bērni bija laimīgi atraduši, bet vienreiz, turpat netālu ir bijuši kādi sveši bērni. Tie noskatījušies mūsējos, kā šie meklē un arī azartiski sākuši meklēt pa mežu…. bet viņiem neveicās nemaz./Irēna/

• Tas tradīciju dzīpars ir paraibs arī mūsu dzimtā, kā jau daudziem, savijas reliģiskās un tautas/tautu aktivitātes. Mājas un pagalma uzprišināšanu veicam katru nedēļu, svētkos nav īpašas vēlmes ar to papildus nodarboties. Must have komplekts ir: 

1. baznīcas rituāli, svētības (olas, sāli, maizi, ūdeni, ogles) sagāšana sev un tuvākajiem radiem.
2.  (vecākiem un vecvecākiem, brāļiem un māsām, bērniem un krustbērniem). 
3. Olu krāsošana, kaulēšana, šūpošanās. Veiksmīga recepte ir sagriezt sīpolu miziņas sīksīkās driskās un likt klāt mitrai olai, vārīt, pievienot var dažādas zālītes, mellenes. Sanāk kā marmora. Pievienoju bildes no procesa un rezultātu. 
4. Tikšanās ar radiem. Mēs neesam savās mājās svinētāji, dodamies ceļojumā pie radiem, parasti tas aizņem divas dienas :) 
5. Kur satiekas radu bērni, turp nāk Lieldienu Zaķis. Lieldienu zaķis ir dāsns, parasti pagalmā slēpj šokolādes olas un olas ar rataļlietām. 
6. Lieldienu galds. Kur nu bez tā :) Vārītās, krāsotās olas dažādos veidos tiek ēstas ilgi pēc svētkiem. 
7. Reizēm pirms svētkiem rīkojam īpašas fotosesijas, it īpaši, ja mazajiem modeļiem labs prāts. Dalos ar vienu no tādiem brīžiem. /Gunta/

PRIECĪGU SVINĒŠANU!