Uzstādīt saules paneļus pašu spēkiem – saprast, kā izvēlēties pareizos agregātus pareizajā vietā par pareizo cenu. Kā saslēgt kopā, ko labāk nedarīt. Kā pareizi ekspluatēt savu saules enerģijas sistēmu – savas neatkarības palielinošo elementu.
To Jūs varēsiet uzzināt Ambeļu pagasta Ganeņos 4. augustā.
sagatavojis Raivis Bahšteins, kampaņas #DzīvāZeme ietvaros
Lauksaimnieku un institūciju noklusētā realitāte: pesticīdu ietekme ārpus rapšu laukiem
«Sāpes atnāk pēkšņi un skaudri, paralizējot vārda tiešā nozīmē. Tā tas ir katru dienu, jau desmit gadus,» par sievas Ingrīdas slimību stāsta Māris Narvils. Kampaņas #DzīvāZeme ietvaros viņi nolēmuši dalīties ar personisko un skaudro stāstu par to, kā mainījusies ģimenes dzīve pēc gariem gadiem, kurus Ingrīda pavadīja darbā «svaigā lauku gaisā». Ir pamatotas aizdomas, ka slimību veicinājusi lauksaimniecībā izmantotās indes jeb pesticīdi.
Plašā negatīvā ietekme, ko rada sintētisko pesticīdu izmantošana, nav mīts, un daudzi pētījumi visā pasaulē pierāda – ir naivi iedomāties, ka toksiskās agroķimikālijas paliek tikai tur, kur izsmidzinātas. Pesticīdu daļiņas noplūst ne tikai gaisā, augsnē un ūdeņos, tās kaitē ne tikai bitēm, bet nonāk arī cilvēkos. Tostarp ēdot industriālās lauksaimniecības produkciju, bet vistiešāk un uzreiz – atrodoties lauku vidē.
Kampaņu #DzīvāZeme īsteno Latvijas Permakultūras biedrība, lai palīdzētu sabiedrībai skatīties tālāk par industriālo rapšu lauku vai kviešu druvu estētisko pievilcību, jo konvencionālās graudkopības bizness ir nesaraujami saistīts ar bīstamu ķimikāliju izmantošanu.
Kas ir pesticīdu sānplūsma?
Pesticīdu nonākšana apkārtējā vidē ārpus konkrētā lauka, kur tas izmantots, dēvē par pesticīdu sānplūsmu vai pārnesi (angliski – pesticide drift). Vairāk »