Divas sezonas meža dārzā
Ar jēdzienu “meža dārzs” (forest garden) pasaulē saprot meža ekosistēmā integrētu produktīvu un iespēju robežās pašregulējošu lauksaimniecības un mežsaimniecības sistēmu. Sākotnējā jēdziena izcelsme saistāma ar ekvatoriālajiem (tropical) lietus mežiem, kuros jau pirmsvēsturiskajos laikos cilvēki ēdamos augus integrēja meža ekosistēmā, jo mūsu klimatam raksturīgā līdumu zemkopība tajos trakajos lietos varēja novest tikai pie augsnes aizskalošanas pavisam prom.
Kad iepazīstat meža dārza principiālo shēmu ar 7 produktīviem stāviem, atcerieties, ka tā stāsta par pavisam citiem Saules staru krišanas leņķiem, citu gaismas un siltuma daudzumu, stāsta par vidi, kurā paēna ir ražu veicinošs faktors. Meža dārzs Ziemeļos, mūsu platuma grādos, ir kaut kas mazliet cits. Iespējams, pat pazīstams un mīļš. Kaut kas tāds, kurā vieta taupīta senākos laikos tāpēc, ka brežņevīgie lēmumi neļauj dārzu pie mājas veidot lielāku par
“sešām sotkām”, bet, jaunākajos tāpēc, ka soļi pietrūkst vien-divatā saimniekojot pašpietiekamā saimniecībā…
…Lielais ķirsis, kura galotni nolasa tik strazdi, zem tā vecmammas puķudobe un bezgalvecais rabarbers. Ābeles, katra savādāka un visas lielas, tām pa vidu saulainākā laucītē skābie mazi ķirškoki ar jāņogām un upenēm mijoties. Ērkšķogkrūmu rinda zem ābelēm, tās galā dobē lielās meža zemenes, kuras ražo līdz pat salam, tām pa vidam iebadīti ziemas ķiploki… Kaut kā tā varētu izskatīties mūsu vecmammu dārzs, kam viegli varam pielikt nosaukumu “meža dārzs”.