Ko hromatogrammas stāsta par augsni?
Permakultūras festivālā SOL-MI 2015. gadā kopā ar dalībniekiem izmēģinājām Latvijā jaunu augsnes analizēšanas metodi – hromatogrāfiju. Tajā pat laikā vēlamies parādīt, cik vienkārši pielietojama ir šī metode. Un tiklīdz, kā radīsies iespēja latviskot Hairo Restrepo Rivera sarakstīto grāmatu par hromatogrammu “nolasīšanu”, tā mūsu zemniekiem būs pieejams spēcīgs un viegli lietojams augsnes analīžu līdzeklis.
Hromatogrāfijas metodi lauksaimniecībā pirmais sāka pielietot vācu bioķīmiķis, augšņu zinātnieks un viens no biodinamiskās lauksaimniecības pionieriem Ērenfrīds Pfeifers (Ehrenfried Pfeiffer), kas 20. gs. vidū tādā veidā uzsāka pētīt augsnes, komposta un augu materiālu kvalitātes aspektus. Šobrīd hromatogrāfiju visā pasaulē plaši izmanto lauksaimnieki, kuriem rūp augsnes atjaunošana un kas katru gadu vēlas sekot līdzi augsnes kvalitātes izmaiņām, netērējot līdzekļus augsnes paraugu agroķīmiskai izpētei laboratorijā.
Izmantojot hromatogrāfijas “momentuzņēmumu” iespējams pētīt augsnes auglību un vitalitāti – mikroorganismu mijiedarbību ar minerālvielām, gāzēm, bioķīmiskajām molekulām un organiskajām vielām.
Iemācoties atpazīt, kā dažādi elementi (gāzveida vielas, minerālvielas, mikroorganismi, organiskās vielas utt.) tiek atainoti hromatogrāfijas attēlā, var iegūt informāciju, ko nespēj sniegt augsnes agroķīmiskā izpēte laboratorijā, kā, piemēram, barības vielu faktiskā pieejamība un labvēlīgo mikroorganismu klātbūtne augsnē.