Pārdomas par Latvijas laukiem – diskusija par permakultūras un ekociematu nozīmi Latvijas laukos…
Ievietoju izvilkumus no manas sarakstes ar Artūru P., varbūt kādam noder ierosmei…
*****
Ilze: Latvijas lauku iedzīvotāju dzīvesveids tradicionāli orientēts uz pašpietiekamību un maksimālu ilgtspēju, jo dzimtas izjūta, piederība vietai, valsts neprognozējamība (domā visa 20 gs. garumā, tai skaitā pēdējie 20 gadi, kuros krasi pastiprinās sociālā noslāņošanās), daudzās krīzes, ir iemācījušas, ka īsti paļauties var tik uz to, kas pagrabā un kūtī. Bez tam saimniekojot gadiem vienā vietā un ZINOT, ka nav/ nebūs iespējas izplesties teritoriāli (“attīstīties”) (piem:padomjlaiku 6 sotkas, mūsdienu zemju spekulanti), liek saimniekot gudri, lai arī pēc 5 gadiem būtu raža un pēc 25 ar…
Artūrs P.: Problēma laukos: sadarbības saites vājinās, kopienu veido pārsvarā vecā paaudze, kas kopīgi piedzīvojusi atsevišķus pagātnes notikumus, jauno cilvēku pārsvarā nav un jaunpienācēji ilgstoši netiek pieņemti kopienā, bez tam ekonomiskā eksistence balstās uz tiešmaksājumiem Vairāk »
Ar jēdzienu “meža dārzs” (forest garden) pasaulē saprot meža ekosistēmā integrētu produktīvu un iespēju robežās pašregulējošu lauksaimniecības un mežsaimniecības sistēmu. Sākotnējā jēdziena izcelsme saistāma ar ekvatoriālajiem (tropical) lietus mežiem, kuros jau pirmsvēsturiskajos laikos cilvēki ēdamos augus integrēja meža ekosistēmā, jo mūsu klimatam raksturīgā līdumu zemkopība tajos trakajos lietos varēja novest tikai pie augsnes aizskalošanas pavisam prom.
“sešām sotkām”, bet, jaunākajos tāpēc, ka soļi pietrūkst vien-divatā saimniekojot pašpietiekamā saimniecībā…