Leldine atguoja, mozūsi bierneņus muoneidama…
Atīti Lendine car augstim kolnim
sorkonys ūlenis mātuodama,
sudobra pūdzenis buorsteidama,
mozūsi bierneņus muoneidama.
#(Tālāk manu pārdomu izraisītas pārdomas – Anete Simanovska par Lieldienām, bez pretenzijām uz Absolūto Patiesību, cenšoties atcerēties pirms vairākdesmit gadiem studēto, pētīto)
# Par klimatu – senajās zemkopju tradīcijās ir ļoti daudz atskaņu gan no sena siltāka klimata, gan no debess ķermeņu atšķirīgā [redzamā] stāvokļa tais laikos – acīmredzot atlantiskais periods ir bijis diezgan ievērojama saimnieciskās rosības un uzplaukuma laiks cilvēces vēsturē. Par Lieldienu latv.t.dz. gan nekad nevar zināt, kuŗos gadījumos tas attiecas uz Baznīcas Lieldienām +vēl “vecā stila” divas nedēļas – kuŗas, starp citu, īpaši jāņem vērā, ja lauksaimniecībā izmanto ticējumus ar Baznīcas svēto u.c. konkrētām kalendāra dienām.
# Visi svētki, laiki =vārda nesēji, kas tos personificē, nāk no Citas Saules uz Šosauli (“ir tikai tagadne, ne pagātne, ne nākotne šobrīd neeksistē”), tāpēc viņiem neizbēgami ir jāpāriet Zemes robeža. Tas, ka zemes Vidum (=kur ļaudis dzīvo) apkārt ir kalni, tāpat ir zināms vismaz no pēdējā leduslaikmeta beigām, bet man no Tava jautājuma uznāca ziņkārība uztaisīt tautasdz. statistiku – kuŗi svētki nāk/iet pār kalniem, pār ūdeni, no Rīgas, Vāczemes utt.
# Par olu krāsošanas sākumiem precīzi neesmu vēl sapratusi, bet izdarības ar olām kā tādām noteikti ir ļoti senas (protams, nevar noteikt katras detaļas un nianses izcelsmes vietu/laiku). Vistas ( teorētiski var jau būt arī citi putni) ir Saules pulksteņi, viņi nemaldīgi dzīvo pēc gaismas daudzuma un dienas gaŗuma. Un tas, ka vistas atkal sāk dēt, dodot (īpaši bērniem!) vērtīgu barību, jau pats par sevi ir ziemas=bada beigu svētki. Kopumā krāsošanu redzu kā vienu no daudzajām izdarībām, pievēršot olām īpašu uzmanību, piešķiŗot tām sevišķu lomu notikumā. Tās ir kā burti, ar kuŗiem kalendārā tiek ierakstīts pavasaris, kā cietā valūta, kā savējo saprašanās zīme.
# “mozūsi bierneņus muoneidama...” gan, pieļaujot, ka tā ir izloksnes īpatnība, drīzāk uztveŗu ar vārda “манить” nozīmi krievu valodā: bērni vienmēr gaida visus svētkus, tie viņu prātus pievelk, vilina, sola labumus, rāda mānekli, bet nav teikts, ka apmāna. Podziņas, krellītes un zīlītes vienlaicīgi ar Saules dažādu izpausmju simboliku ietveŗ sevī arī jauku, krāsainu rotaļu laika (vasara, viss ārs un rotaļlietu pagatavošanas iespējas arī tiem, kam nav apavu!) atnešanu (sal. “ko tu vedi vezumā” katrai paaudzei pēc vajadzības).
#
LAI JUMS PRIEKS un RAIBAS ROTAĻAS PAVASARA SVĒTKOS!