***
Mani apsūdz manas usnes
manā auzu laukā …
Cirks!
Bet bez auzām nevar uznest
stikla kalnā
zelta zirgs.
Noņurd pārmetoši ozols:
– Vai Tev viens brīvs brītiņš
būs?
Manas dziļās akas aizbirst,
mani putni
naftā slīkst!
Tā mirst cilvēks,
ja viņš aizmirst –
būt un palikt
cilvēcīgs.
Ojārs Vācietis, 1979