Mēslojums? Jebkurā apjomā un bez problēmām.
Lielākā bēda mūsu dārzam un laukam ir mūsu neprasme izvēlēties uzmanības objektu. Mēs nez kāpēc pievēršam uzmanību augiem – ucinām viņus īpašos stādpodiņos, laistām un barojam ar tādiem un šitādiem minerāliem un barojošu/regulējošu? vielu šķīdumiem, krāmējam apkārt mēslojumus čupiņu, slāņu vai graudiņu veidā.
Bet aizmirstam, ka augs izaugs pats, no jebkuras dīgstošas sēklas (un ne pa kam neaugs no nedīgstošas). Kā vārpata un balanda izaug. Un jo foršāka būs augsne, jo labāk tam būs augt. Ņemties ar augu ir laika tēriņš.
Dārzkopja uzmanības objektam jābūt augsnei. Dārzkopim jāaudzē augsne.
Par spīti Latvijas augšņu zinātnes postulātiem, augsne nav tikai substrāts ar tādu vai šitādu granulometrisko sastāvu. Vispār jau augsne no māla vai smilts tieši ar to arī atšķiras, ka ir augsne un ir audzējama. Tā ir pārpilna ar dzīvību – mikro un makro formās. Un tieši šīs dzīvības labsajūta nodrošina augu labsajūtu, veselību un spēju “ēst” slāpekli no lielākā slāpekļa avota pasaulē, kas piedevām ir pilnīgi par velti – no atmosfēras (nu, jūs jau zināt, ka gaisā 78% ir slāpeklis?)!
Zinu, zinu. Tas neizklausās pēc skolu un augstkolu mācītā. Bet zinātnē atziņas mainās. Lai cik “smadzeņlauzoša” ir iemācīto uzskatu maiņa, rezultātā vari kļūt par laimīgāku cilvēku, kas vairs “nekaro” ar “nepareiziem procesiem”, bet izmanto dabisko lietu kārtību sev vēlamā virzienā. Vajag pasekot līdzi notikumiem – ik pa brīdim kādas vērtīgas apmācības augsnes padziļinātai izpratnei piedāvā tur un šite. Pamanīju LLKC pavisam nesen bija vērtīgs pasākums. Meklējiet, gaidiet, gan jau būs vēl.
Pietiek “bla-bla-bla”. Tagad receptes BIOLOĢISKI AKTĪVU organisko mēslojumu sagatavošanai:
- NOPĒRCIET aeratoru. Maziņu muļķīti, kas pumpē gaisu akvārijā. VAJAG, jo šo recepšu veiksme ir aerobo baktēriju savairošana un produktīva darba nodrošināšana. VAR izmantot kaut kādus variantus ar lielākiem kompresoriem. Īpaši, ja vēlaties šo brīnumlīdzekli gatavot nevis dažus litrus priekš mazdārziņa, bet dažas tonnas priekš kviešu lauka. JA NAV, BET VAJAG TAGAD: maisiet! bieži, ilgi, ar “šļakstīšanos” – iemaisot ūdenī gaisu…
- VAJAG: vienu spaini, 1 l laba komposta, marli, aeratoru, 10 l ūdens.
- Kompostu iesien marlē un ieliek spainī, pielej ūdeni, ieslēdz aeratoru un aizmirst uz 12 vai vairāk stundām (bet vēlams ne vairāk kā 72)
- Pēc 12 h (līdz 72 h ) atšķaida iegūto šķidrumu 1:3 -1:4 (1 l tējas uz 4 l ūdens) un laista, smidzina, utt visur, kur vajaga, vēlams tieši uz augiem. Ja problēmas lielākas (kukaiņi, dzelte ) var taisīt ar mazāk ūdens. Uz augsnes (pirms sējas, piemēram) un kokaugiem var lietot neatšķaidītu.
- Esmu pārbaudījusi. Strādā.
- VAJAG 1l kūdras, 100ml pelnu (no zāles un/vai koku lapām!), 200 ml krīta vai dzēsto kaļķu. Samaisa
- Iejauc 4 l silta ūdens (70-75 grādi!!!!!), “sablenderē” ar “mikseri” vai pielāgotu verķi vai riktīgi labi smaisa viendabīgu.
- Aerē 10 minūtes ar kompresoru, pēc 12 h (vairāk neiesaka) samaisa atkal un GATAVS!
- Atšķaida 1:50!!!!! un laista.
- Neesmu vēl pārbaudījusi, bet viss liekas pamatots. Mēģināšu šopavasar!
Papildus receptes Humīnvielu tējai:
Pievienojot 100 ml skujkoku mizu izvilkumu – atbaidīs peles un kukaiņus
Pievienojot 100 ml tomātu lakstu izvilkumu – atbaidīs kolorado…
Mēģinām!