Vēl var paspēt! Topinambūrs…
Jau ziema deguna galā, bet zemē sabakstīt topinambūrus vēl droši var – būs mazāk darba pavasarī un rudenī jau krietna raža.
Kādreiz, Aisbergā, par to rakstīju:
Dzīves radīta atziņa: Ir viens burvīgs augs, kurš aug pats gadiem vienā vietā, diezgan strauji vairodamies; ir neuzkrītošs – nerosina to zagt, jo daudzi viņu nepazīst kā ēdamaugu; kurš nav jānovāc, bet tik un tā ziemā un pat pavasarī ir ēdams; kurš ir pieticīgs, bet labi atsauksies rūpēm par to; kurš ir ar augstu uzturvērtību, veselīgs, ēdams zaļš un dažādi termiski apstrādāts, garšīgs, varbūt nepierasts, izmantojams arī visu zālēdāju lopu barošanai, laksti gan lopiem, gan tējās un salātos ēdami… tas ir TOPINAMBŪRS.
Mans ieteikums – ja jums ir kāds stūrītis, kur to iestādīt – dariet to. Dariet to dažādās vietās, veidojiet tā audzes dārza stūros, nomalē, mežmalās. Labāk šim patīk kūdrainas augsnes, bet aug gandrīz visur.
Kāpēc?
Ja šobrīd Jums nevajag, tad būs vien skaistas puķes – pus vasaru ziedēs. Pamesti vienreiz sastādīti stādījumi katru gadu augs no jauna – bumbuļaugs taču. Tikai bumbuļi paliks sīkāki. Stādījums biezāks. Bet galējas krīzes apstākļos – ziemā, rudenī, pavasarī – tā būs kā noliktava – zināsi, kur iet un
izrakt šo brīnumaino dārzeni, kas tevi pabaros un dziedēs.
Nu pēc ilgāka laika draugos ar šo augu, varu papildināt stāstu. Vairāk »