Tag Archives: permakultūras metodes

Par skolu dārziem…

Pievienots autors: Komentēt

 

Agrāk ābeles stādīja gar ceļmalām, lai būtu skolasbērniem ko pagrauzties mājupejot. Tagad skolasbērnus ved ar autobusu un ceļmalas pilnas ar smagiem metāliem, tomēr skolasbērni mainījušies nav – vēl arvien šiem gribas pagrauzties. Tikai kur? Skolu lauciņi ir aizauguši, bet skolu augļu dārzi nav vēl iestādīti! Skolasbērniem vajag palīdzēt – ir tik viegli skolas mauriņā liepas vietā iestādīt pīlādzi un akācijas vietā vilkābeli, košumkrūmus aizstāt ar lazdām un dzīvžogus piestādīt ar cidonijām.

Tā raksta skoludarzi.net .  Pareizi un labi raksta, ne tikai par skolām un skolēniem, bet arī par permakultūras stiķiem un niķiem https://www.skoludarzi.net/permakultura un dārza iekopšanu https://www.skoludarzi.net/lepses-lekcija. Un citām labām lietām.

Tagad, kad beidzies skolu laikmets, mūsu bērnu izglītošana ir atpakaļ uz mūsu pašu pleciem, kā tas dabīgi bijis gadsimtiem. Skolas, kuras stāv (-ēs?) tukšas bez bērniem var kļūt par kopienas dārzkopības centriem un atkal kļūt noderīgas sabiedrībai.

Vai arī nē.

Svarīgāk ir pašiem veidot jaunu lietu kārtību savā vidē, veidot jaunu kopienu un meklēt kopienas stipruma centrus, tai skaitā dārzus. Vai vecās skolas būs mūsu jauno kopienu orbītā, lielā mērā ir atkarīgs no pašām skolām. Bet no mums ir atkarīgs, kādus dārzus veidosim nākošā pavasarī.

Ziema, kas uzbira uz mūsu galvām šonakt, ir laiks lasīšanai un jauna dārza plānošanai…

kategorija: SĀKUMLAPA, Viedā dārzkopība

Vēl var paspēt! Topinambūrs…

Pievienots autors: Komentēt

Jau ziema deguna galā, bet zemē sabakstīt topinambūrus vēl droši var – būs mazāk darba pavasarī un rudenī jau krietna raža.

Kādreiz, Aisbergā, par to rakstīju:

Dzīves radīta atziņa: Ir viens burvīgs augs, kurš aug pats gadiem vienā vietā, diezgan strauji vairodamies; ir neuzkrītošs – nerosina to zagt, jo daudzi viņu nepazīst kā ēdamaugu; kurš nav jānovāc, bet tik un tā ziemā un pat pavasarī ir ēdams; kurš ir pieticīgs, bet labi atsauksies rūpēm par to; kurš ir ar augstu uzturvērtību, veselīgs, ēdams zaļš un dažādi termiski apstrādāts, garšīgs, varbūt nepierasts, izmantojams arī visu zālēdāju lopu barošanai, laksti gan lopiem, gan tējās un salātos ēdami… tas ir TOPINAMBŪRS.

Mans ieteikums – ja jums ir kāds stūrītis, kur to iestādīt – dariet to. Dariet to dažādās vietās, veidojiet tā audzes dārza stūros, nomalē, mežmalās. Labāk šim patīk kūdrainas augsnes, bet aug gandrīz visur.

Kāpēc?

Ja šobrīd Jums nevajag, tad būs vien skaistas puķes – pus vasaru ziedēs. Pamesti vienreiz sastādīti stādījumi katru gadu augs no jauna – bumbuļaugs taču. Tikai bumbuļi paliks sīkāki. Stādījums biezāks. Bet galējas krīzes apstākļos – ziemā, rudenī, pavasarī – tā būs kā noliktava – zināsi, kur iet un

izrakt šo brīnumaino dārzeni, kas tevi pabaros un dziedēs.

Nu pēc ilgāka laika draugos ar šo augu, varu papildināt stāstu. Vairāk »

kategorija: SĀKUMLAPA, Viedā dārzkopība