Latgaļu namdaru tradīcijas un meistarība ir pazīstama tālu aiz Latvijas robežām. Šis ir neliels ieskats ”Latvian Hand Hewers jam session in Stjanrnsund, Sweden” meistarklasē, kur piedalījās divi meistari no Latvijas – Oskars no Latgales un Ansis no Vidzemes.
Kāpēc tēstu baļķu māja ir siltāka kā apzāģetu? Vai bija sava zināšana veciem meistariem, kas apgalvoja, ka mājas būvē vajag vien cirvi? Šļuti vajag!
Latvijā tradicionālo koka māju, guļbūvju būvniecību māca vairākās arodskolās, ir bijusi bezdarbniekiem pieejama programma šo zināšanu ieguvē. Daudz vīru ieguvuši zināšanas, izklīduši pa Latviju un kaut kur ko ceļ. Un daži turpina meklēt atbildes. Jo Latvijā vēl arvien ir vīri, kuri pirms ķerties pie mājas, izkaļ sev cirvi un citu rīku rokā neņem. Un ir meistari, kuri pirms mācīt, prasa parādīt instrumentu. Ja parādīts tiek motorzāģis, tad māceklis var griezties vien atpakaļ no kurienes nācis.
Tradīcija ir šo vīru rokās, tā sameklēta pie veciem meistariem un daudzās kļūdās atrasta no jauna. Latvija ir bagāta ar dzīvo namdaru tradīciju.
Aicinot sanākt kopā meistariem un mācīties gribošiem, lai pievērstos aktīvai, praktiskai, radošai kopā strādāšanai, meklējot labāko un piemērotāko izteiksmes formu, radot jaunu konstrukciju, būvi (gluži kā
džezmeņiem mūzikas gabalu), gribam no jauna pašiem sev , latviešiem, pierādīt, ka māju būvēt vajag ar cirvi.
Aicināti piedalīties gan namdari un galdnieki, kuri savā darbā izmanto vai vēlas izmantot tradicionālās zināšanas un prakses guļbūvju un koka konstrukciju celtniecībā, gan cilvēki, kuru mērķis ir ilgtspējīga dzīve Latvijas laukos, jo mūsu amatnieku mantojums piedāvā vispiemērotāko (pārbaudītu, ekonomisku, pieejamu) veidu dzīvošanai Latvijā, ja vien cilvēks ir gatavs strādāt savām rokām.