Mēs esam:
Darbības principi
Darbības principi
Turpinu ieskatu par festivālā notikušajām aktivitātēm. Gan nepieciešamības spiesti, gan tāpēc, lai efektīvu knifiņu parādītu citiem, festivāla pirmo dienu sākām ar raķeškrāsns būvi (angl.rocket stove, informācija arī te). Raķeškrāsns ir efktīva un viegli veidojama, mūsu izpildījumā uz tās tējkanā ūdens uzvārās 7 minūšu laikā (salīdzinājumam – uz gāzes tā pati tējkanna uzvārās 12 minūtēs). Krāsniņas salikšanai bija nepieciešamas 5 minūte un 27 ugunsizturīgi ķieģeļi. Augšējām kārtām vēlams būtu izmantot šamota) ķieģeļus, jo temperatūra krāsnī ir augsta. Tā kā mums tādu nebija, tad iztikām ar lietotiem krāšņu ķieģeļiem. Pusdienu kartupeļi uzvārījās uz šīs krāsnītes tieši laikā!
Kamēr lielie vārīja, cēla un skaidas plēsa, mazākie festivāla dalībnieki nodarbojās ar nopietnām lietām – meklēja dārgumus, cīnījās ar nezināmiem iebrucējiem (tādiem, kas māju stiepj uz muguras un kas pīlēniem bija lielumliels gardums) un veidoja vulkānu. Kā bija, nebija, bet izvirdums radīja sajūsmu ne tik mazo sirdīs!
2011. gadā savā saimniecībā Ambeļu pagastā sākām eksperimentēt ar ekobūves tehnikām. Un pieķērāmies arī vēl arvien Latvijā mazlietotajai tehnikai – salmu ķīpu mājas būvei. Mūsu izpildījumā šī būvniecības tehnika ir ēciņas koka karkasa aizpildīšana ar salmu ķīpām, tā iegūstot sienas, kuras ir 60 cm biezas, un ,apmestas ar māliem, arī gaisa necaurlaidīgas, t.i. siltumizolējošas. Mājiņu pucējot pienācis mirklis, kad gribas pārcilāt paveiktos darbus, apskatīt, kā bija pirms un kā ir tagad. Tā nu jūsu uzmanībai tāds īss pārskrējiens darbos un nedarbos, darītos salmu mājā.
Sienu apmetuma tapšana
Salmu ķīpu mājā apmetums liekas ir pat svarīgāks kā pati siena. Cik laika un dažādu eksperimentu veltīts šim jautājumam!
Lubu vīru “jam session” notikusi. Sabrauca vīri un sievas, un bērni un, pirmo pareizo skaidu no ēveles, ar meistara Andra Beitāna padomu sariktētas, izņemot, un pirmo skaidu jumtā meistaram Jānim Briedim no Dzērbenes sitot, skanēja ovācijas.
Daudz vertīga uzzināja gan pavisam neko nezinātāji, gan arī tie, kas jau savu pirmo jumtu bija uzsituši. Viens no otra mācījās. Un viens otru pamācīja. Kā gāja, kā negāja, bet jumta galu apjuma un ēveles trobelē ausis notirpa.
Arī es tur biju – pienu, medu ēdu, pa zodu tecēja, mutē netika.