Autora arhīvi: Ilze Mežniece

Nolemta…

“Kad redzi, ka, lai ražotu, tev ir jāsaņem atļauja no cilvēkiem, kuri neko neražo; kad redzi, ka nauda plūst pie tiem, kas nodarbojas nevis ar precēm, bet gan ar protekcijām; kad tu redzi, ka cilvēki kļūst bagāti ar kukuļošanu nevis ar darbu, un tavi likumi tevi vairs nepasargā no tiem, bet gan aizsargā viņus pret tevi. . . tad zini, ka tava sabiedrība ir nolemta.”

 

“Kad redzi, ka korupcija tiek apbalvota, bet godīgums kļūst par ziedošanos,

tad zini, ka tava sabiedrība ir nolemta.”

 

Atlas Shrugged” – Ayn Rand

p. 413 ; Francisco d’Anconia to Bertram Scudder

Vebinārs “Kā iegūt sēklas”!

 

Vai Tu zini, ka iegūt sēklas savā dārzā ir iespējams, ja zini dažus knifus. Daudziem dārzeņiem sēklu iegūšana ir tik vienkārša, ka arī pilnīgam iesācējam izdosies.
Aicinām uz vebināru dārzkopjiem-iesācējiem par dārzeņu sēklu iegūšanas knifiem. Dārzkope un sēklu lolotāja Sandra Stabinge stāstīs par savu pieredzi un zināšanām dārzeņu audzēšanā un sēklu iegūšanā savā dārzā. 
Kļūsim pašpietiekami un neatkarīgi!

Lai labi aug!

Reģistrācija un apmaksas nosacījumi šeit: https://forms.gle/uCdbDCiESbxwHD2q6
Programmā:
Audzēšanas un sēklu iegūšanas nianses
Pākšaugiem: zirņiem, pupiņām, sojai, lauka pupām
Divgadīgiem dārzeņiem: bietēm, pastinakiem, lapu kāpostiem
Nakteņu dzimtas augiem: tomātiem, tomatillo, paprikai/ čilli
Uzzināsi, cik zirņu un tomātu vajag, lai ievāktā sēkla pārmantotu labākās šķirnes īpašības, cik tālu jāstāda dažādas gurķu šķirnes vienas no otras, lai iegūtā sēkla vēl arvien būtu tā pati šķirne, ko nekādā gadījumā nevajag stādīt blakus kāpostam, kā arī citas sāklaudzēšanā nodarīgas zināšanas.

Filma par atmiņu

Tas, ka vakar beidzās kovidmurga pirmā sērija lielākai daļai iedzīvotāju, tas, ka ziņu virsraksti šobrīt histerizē par citu tēmu, tas, ka jums atļāva noņemt mutes aizsējus, bet tikai pēc tam, kad ar likumu aizliedza runāt, tas NAV iemesls AIZMIRST.

Dabā viss notiek cikliski. Ierūsējušas skrūves mehāniķi piegriež maziem rāvieniem. Mūsplānprātiņi nākamo kovidvilni jau ieplānojuši. Kļūšu Kasandra – maskas un kovidpases atgriezīsies akurāt pēc iedzīvotāju paklausīgas piedalības masu krustiņu vilkšanas pasākumā oktobrī.

ATCERIES. Izproti. Pamani līdzības nākotnes notikumos.

FILMA pieejama arī krieviski!
https://planetlockdownfilm.com/documentary/

Priekā!

 

In Memoriam (papildināts)

2022. gada 24. martā pēc ilgstošas cīņas ar aizvien spēkā pieaugošu un metastāzēs izpletušos oficiālo cenzūru mūžībā ir aizgājis viens no pēdējiem Latvijas alternatīvo ziņu portāliem INFOTOP.LV

Latvija ir zaudējusi svaigu skatījumu uz lietām un iespēju iegūt informācijas atspoguļojumu no “neoficioza” rakursa. Portāla ieguldījums Latvijas mēdiju nozares esamībā bija nepārvērtējams. Portāls bija viens no pirmajiem muļķības, korupcijas, pielīšanas un citu varas gaiteņu netikumu atspoguļotājs Latvijā, portāla vadītājs un autors nenogurstoši izglītojis mūstautiešus un centies raisīt kritisko domāšanu ikvienā galviņā, kas uz to vēl bija spējīga.

Saskarsmē ar lasītājiem portāla autori bija žurnālistu visaugstāko ētikas un profesionalitātes standartu paraugs, vienmēr korekti, bieži sarkastiski, nekad neaizmirsa apskatīt procesus vispusīgi, bija precīzi līdz sīkākai detaļai.

INFOTOP.LV godam pārstāvēja analītiskās žurnālistikas vārdu ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā, neļaujot pilnībā nogrimt aizmirstībā kritiskai domai un analītikai žurnālistikā.

Kopš Covid-19 pandēmijas pirmsākumiem portāls aktīvi iesaistījās valstsvaras aplamību atklāšanā, diemžēl pats zaudēja cīņā ar šīs nežēlīgās slimības radīto izaugumu…

Izsakām visdziļāko līdzjūtību un esam kopā ar portāla autoriem, piederīgajiem, draugiem un kolēģiem, INFOTOP.LV  pāragri mūžībā pavadot.

 

 


29.martā INFOTOP.LV atkal strādā. Kāpēc un kā? Nezinu. Labi, ka strādā. VARBŪT lielais brālis tomēr nebija pie vainas, varbūt palaida vaļā. Lai nu ir kā ir.

Stāsta, ka tie, kurus notur par mirušiem, dzīvo ilgi un laimīgi.

Tad nu vēlam portālam ilgu un laimīgu eksistenci…

 

Dārzs pārtikušai ziemai!

Vebināru – lekciju cikls par to kā izaudzēt ražu bez mākslīgā mēslojuma, kā arī par paņēmieniem un metodēm produktīva dārza ierīkošanā.
Vebināru ciklā ar savu pieredzi par to, kā izveidot dārzu un izaudzēt ražu, dabai un cilvēkam draudzīgā veidā izmantojot vietējos resursus, dalīsies permakultūras dārznieces Guna Zālamane un Daira Kiļupe.

Vebināri notiek katru ceturtdienas vakaru 19:00-20:30
24.03. Augsne un tās dabīgās auglības atjaunošana
31.03. Augsnes reljefs un ūdens
07.04. Mulčēšana un mulčas veidi
14.04. Dobju veidi
21.04. Siltumnīca
28.04. “Vieglie” dārzeņi

Vairāk lasiet programmā
Reģistrēšanās šeit!

Maksa par visiem semināriem 30 – EUR, Latvijas Permakultūras biedrības biedriem – 25 EUR.

Mēslojums? Jebkurā apjomā un bez problēmām.

Lielākā bēda mūsu dārzam un laukam ir mūsu neprasme izvēlēties uzmanības objektu. Mēs nez kāpēc pievēršam uzmanību augiem – ucinām viņus īpašos stādpodiņos, laistām un barojam ar tādiem un šitādiem minerāliem un barojošu/regulējošu? vielu šķīdumiem, krāmējam apkārt mēslojumus čupiņu, slāņu vai graudiņu veidā.

Bet aizmirstam, ka augs izaugs pats, no jebkuras dīgstošas sēklas (un ne pa kam neaugs no nedīgstošas). Kā vārpata un balanda izaug. Un jo foršāka būs augsne, jo labāk tam būs augt. Ņemties ar augu ir laika tēriņš.

Dārzkopja uzmanības objektam jābūt augsnei. Dārzkopim jāaudzē augsne.

Par spīti Latvijas augšņu zinātnes postulātiem, augsne nav tikai substrāts ar tādu vai šitādu granulometrisko sastāvu. Vispār jau augsne no māla vai smilts tieši ar to arī atšķiras, ka ir augsne un ir audzējama. Tā ir pārpilna ar dzīvību – mikro un makro formās. Un tieši šīs dzīvības labsajūta nodrošina augu labsajūtu, veselību un spēju “ēst” slāpekli no lielākā slāpekļa avota pasaulē, kas piedevām ir pilnīgi par velti – no atmosfēras (nu, jūs jau zināt, ka gaisā 78% ir slāpeklis?)!

Zinu, zinu. Tas neizklausās pēc skolu un augstkolu mācītā. Bet zinātnē atziņas mainās. Lai cik “smadzeņlauzoša” ir iemācīto uzskatu maiņa, rezultātā vari kļūt par laimīgāku cilvēku, kas vairs “nekaro” ar “nepareiziem procesiem”, bet izmanto dabisko lietu kārtību sev vēlamā virzienā. Vajag pasekot līdzi notikumiem – ik pa brīdim kādas vērtīgas apmācības augsnes padziļinātai izpratnei piedāvā tur un šite. Pamanīju LLKC pavisam nesen bija vērtīgs pasākums. Meklējiet, gaidiet, gan jau būs vēl.

Pietiek “bla-bla-bla”. Tagad receptes BIOLOĢISKI AKTĪVU organisko mēslojumu sagatavošanai: Vairāk »

Graudi un maize 2022/2023 jeb iepzīsties ar savu zemnieku jau tagad!

Minerālmēsli ir pagātne. Kaput. Beigas. Nevienam nav tik daudz naudas,lai atļautos tonnas, kuru cena lēnām tuvojas tūkstotim, kaisīt vējā. Vismaz 3 reizes uz katra hektāra pa ~200 kg slāpekļa mēslojuma bārstīt, lai ideālos apstākļos iegūtu 7 tonnas graudu? Cik tādā gadījumā jāmaksā graudiem? Ja jānosedz ne vien slāpeklis, bet arī neskaitāmie herbicīdi, fungicīdi, augšanas regulatori, citi pesticīdi, kā arī, to visu izstaipot pa hektāriem, vajag vēl arī liet dīzeli traktorā kādus 90 l/ha.

Labi, jau labi! Lielie zemnieki savu ražu pārdos par labu cenu uz citvalstīm, iespējams, daļu jau tūliņ pavasarī – katru gadu 80% Latvijas graudu tiek eksportēta. (un 80% graudu saražo lielie zemnieki, kuriem pieder 72% lauksaimniecības zemju, kuri nodarbina 11% lauksaimniecībā strādājošo un kuri paši ir nepilni 4% no visiem Latvijas zemniekiem. Tā noteikti ir sakritība, ka eksportē tieši 80%.) Ļoti iespējams, ka arī vidējiem un nelieliem zemniekiem jau tūliņ daždažādu valstu lielpircēji skries pakaļ ar piedāvājumiem pārdot graudu atlikušos 20 %. Jo divas lielas ražotājvalstis mūsu tuvumā dažādu iemelsu dēļ vai nu neko nesaražos, vai arī neeksportēs.

Jāņem vērā, ka Latvijai NEPIETIKA ar atlikušajiem 20 % graudu. Latvija, lai nodrošinātu cilvēku un dzīvnieku pabarošanu, bija spiesta iepirkt graudus vairāk kā 1 000 000 t apmērā, lielākoties no Lietuvas. Jeb iepirka daudzumu, kas atbilst 1/3 no eksportētā.

Kas notiks, ja mūsējie lielzemnieki eksportēs kā parasti, bet Lietuvas lauksaimniekiem tie, kuri netiks pie krievu kviešiem, piedāvās lielāku cenu un jau tagad?

Cik miljonus tonnu graudu izaudzēs šogad Latvijas zemnieki, kad cenas mēslojumiem un degvielai tagad, pavasarī, kāpj katru stundu? (pagājušogad tās bija 3,4 milj.t)

Cik no šiem graudiem paliks Latvijā?

Cik tie graudi maksās?

Cik maksās maize nākošā ziemā?

***********

Kāpēc Tev jādomā par šiem jautājumiem tagad?

Nu lai Tev būtu laiks aiziet pie sava zemnieka un sarunāt, ka kāda tonna graudu no viņa ražas būs Tavējā. Un ka Tu esi gatavs palīdzēt finansēt šīs tonnas izaudzēšanu, lai zemnieks vispār būtu spējīgs līdz ražai tikt…

Un vēlams, lai šī tonna tiek audzēta bioloģiski – būs lētāk un veselīgāk

 

Tavs jaunais (vienīgais) hobijs 2022!

Mēs atkal tiekam brīdināti un, brīnumainā kārtā, pietiekami laicīgi šoreiz, ka pārtika vairs nebūs vispārpieejama un lēta, cik jau lēta tā vispār bijusi jebkad. Līdz ar to MARTS ir pareizais mēnesis iegādāties sev jaunu HOBIJU, kuram veltīt visas pavasara un vasaras pēcpusdienas, brīvdienas, rītus un dienas, kad vien varam to atļauties. Uzmanies, prezentēju Tavu jauno pilna laika HOBIJU – DĀRZU!

“Ražīgs dārzs katram Latvietim!” lai šogad ir vispārējs sauklis. Tad mēs sagaidīsim ne tikai 2024., bet arī pārējos gadus…

*

tālāk dažu fragmentu tulkojums no šjienes: https://www.naturalnews.com/2022-03-07-global-crop-collapse-now-a-certainty-widespread-famine-to-plague-planet-earth.html#

Pēdējie ārkārtīgi nejaukie notikumi pasaulē ir izraisījusi neatgriezenisku pārtikas ražošanas un ražas iegūšanas sabrukumu, kas novedīs pie vismaz līdz 2024.gadam ilgstoša globāla bada. Šos notikumus vairs nav iespējams apturēt tā vienkāršā iemesla dēļ, ka augiem ir vajadzīgs laiks, lai tie izaugtu un nobriestu. Jūs nevarat iegūt ražu uzreiz, un, ja labība šajā pavasarī netiek sēta (vai tā tiek iznīcināta), tad nākošo ražu iespējams iegūt tik nākošā gada rudenī. Vairāk »

Zīmyssvātku Zvāruduorzs

Ziemassvētki katru gadu atnāk mazliet kā parsteigums – it kā gaidīti, bet līdz galam kaut kā pietrūkst – te laika, te cilvēka, te pīrāga, te kāda cita.

Lai Jums svētkos nepietrūktu to citu, kuri Ziemassvētkos dzied un bļaustās, zog adatas, lēkā, blēj un ķer viens otru un visādi traki uzvedās, mēs aicinām piedalīties sarunā par visiem tiek dīvaiņiem, kuri no meža vai sazinkurienes izlien tikai uz tiem dažiem vakariem, kuros vistumšākais laiks un visvairāk Saules gribās un kuros varam paši pagriezt Laika ratu tur, kur tam vajag sagriezties.

Vairāk »

« Vecāki ieraksti