Par skolu dārziem…

 

Agrāk ābeles stādīja gar ceļmalām, lai būtu skolasbērniem ko pagrauzties mājupejot. Tagad skolasbērnus ved ar autobusu un ceļmalas pilnas ar smagiem metāliem, tomēr skolasbērni mainījušies nav – vēl arvien šiem gribas pagrauzties. Tikai kur? Skolu lauciņi ir aizauguši, bet skolu augļu dārzi nav vēl iestādīti! Skolasbērniem vajag palīdzēt – ir tik viegli skolas mauriņā liepas vietā iestādīt pīlādzi un akācijas vietā vilkābeli, košumkrūmus aizstāt ar lazdām un dzīvžogus piestādīt ar cidonijām.

Tā raksta skoludarzi.net .  Pareizi un labi raksta, ne tikai par skolām un skolēniem, bet arī par permakultūras stiķiem un niķiem https://www.skoludarzi.net/permakultura un dārza iekopšanu https://www.skoludarzi.net/lepses-lekcija. Un citām labām lietām.

Tagad, kad beidzies skolu laikmets, mūsu bērnu izglītošana ir atpakaļ uz mūsu pašu pleciem, kā tas dabīgi bijis gadsimtiem. Skolas, kuras stāv (-ēs?) tukšas bez bērniem var kļūt par kopienas dārzkopības centriem un atkal kļūt noderīgas sabiedrībai.

Vai arī nē.

Svarīgāk ir pašiem veidot jaunu lietu kārtību savā vidē, veidot jaunu kopienu un meklēt kopienas stipruma centrus, tai skaitā dārzus. Vai vecās skolas būs mūsu jauno kopienu orbītā, lielā mērā ir atkarīgs no pašām skolām. Bet no mums ir atkarīgs, kādus dārzus veidosim nākošā pavasarī.

Ziema, kas uzbira uz mūsu galvām šonakt, ir laiks lasīšanai un jauna dārza plānošanai…

Vēl var paspēt! Topinambūrs…

Jau ziema deguna galā, bet zemē sabakstīt topinambūrus vēl droši var – būs mazāk darba pavasarī un rudenī jau krietna raža.

Kādreiz, Aisbergā, par to rakstīju:

Dzīves radīta atziņa: Ir viens burvīgs augs, kurš aug pats gadiem vienā vietā, diezgan strauji vairodamies; ir neuzkrītošs – nerosina to zagt, jo daudzi viņu nepazīst kā ēdamaugu; kurš nav jānovāc, bet tik un tā ziemā un pat pavasarī ir ēdams; kurš ir pieticīgs, bet labi atsauksies rūpēm par to; kurš ir ar augstu uzturvērtību, veselīgs, ēdams zaļš un dažādi termiski apstrādāts, garšīgs, varbūt nepierasts, izmantojams arī visu zālēdāju lopu barošanai, laksti gan lopiem, gan tējās un salātos ēdami… tas ir TOPINAMBŪRS.

Mans ieteikums – ja jums ir kāds stūrītis, kur to iestādīt – dariet to. Dariet to dažādās vietās, veidojiet tā audzes dārza stūros, nomalē, mežmalās. Labāk šim patīk kūdrainas augsnes, bet aug gandrīz visur.

Kāpēc?

Ja šobrīd Jums nevajag, tad būs vien skaistas puķes – pus vasaru ziedēs. Pamesti vienreiz sastādīti stādījumi katru gadu augs no jauna – bumbuļaugs taču. Tikai bumbuļi paliks sīkāki. Stādījums biezāks. Bet galējas krīzes apstākļos – ziemā, rudenī, pavasarī – tā būs kā noliktava – zināsi, kur iet un

izrakt šo brīnumaino dārzeni, kas tevi pabaros un dziedēs.

Nu pēc ilgāka laika draugos ar šo augu, varu papildināt stāstu. Vairāk »

Viss jaunais ir labi aizmirsts…

Pirmās lielās krīzes laikā, 2008. gadā un pēc tā, latviešu alternatīvo ziņu laukā strādāja fantastisks autors, filozofs un publicists Juris_P. Viņa radītā un piepildītā vietne “AISBERGS” bija kā bāka cauri neziņas haosam. Informācija, tulkojumi un autora komentāri atklāja, skaidroja un viesa virziena apziņu notikumos, kuri jau toreiz belza un dragāja “mazos” cilvēkus.

Vēl liela pateicība citas vietnes – ATRADNE – uzturētājam, kurš brīdī, kad AISBERGA autors pārtrauca turpināt uzturēt savu vietni, atrada iespēju pārkopēt AISBERGA rakstus arhīvā, kur tie, ne pārāk ērtā formā, vēl arvien pieejami informētam lasītājam.

Aisberga arhīvā var atrast ~2010.gada “konspirāciju” teorijas, kuras lielā mērā ir mūsu šodiena. Un lielu čupu vērtīgas praktiskas informācijas. Mazu daļiņu no tās veidoju arī es, to, ar šodienas acīm pārstrādātu, sniegšu šajā blogā tuvākajā laikā.

Lasiet un meklējiet – labu, laika pārbaudi izturējušu informāciju koncentrētā formā mūsdienās grūti atrast:

http://atradne.ucoz.lv/publ/aisberga_arhivs/51

 

 

No šīszemes uz veļiem

Smagiem soļiem staigāju pa sava vectēva zemi. Ar dubļiem aplipušos zābakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainām plaukstām aukstā zemē stādu ķiplokus, ziemas sīpolus un topinambūrus. Būvēju savu pasauli no tām lietām, kuras uzturēja manu senču pasauli. Tām jābūt pietiekami stiprām, lai uzturētu arī manu, lai gan vēlu iesāktu, lai gan tikai tikko radītu, lai gan maziņu un vēl vārgu, bet MANU PAsauli.

ZEM šīs Saules sāktu.

AR Sauli sirdī lolotu.

Ak, Dievs, cik smagi!

Katru rītu pieceļos un ceru, ka neuzzināšu neko jaunu. Katru vakaru slēptā trauksmē pārlasu ziņojumus paziņu “čatā”. Neviens! Šodien NEVIENS. Paldies, Tev, Dievs!

Bet tad nāk diena pēc dienas, kad kādam atsaka sirds, kad kāds zaudē acu gaismu, kad kādam vairs nebeidz griezties galva, kad kāds iziet no “slimās mājas” un turpat uz ielas beidz savu dzīvi.

Nepārejoša zaudējuma sajūta.

Manējie nav izturējuši.

Tā nav smeldze, kas plosa mani no iekšpuses. Tas ir grūti sagrožojams niknums par stūrī iedzīto manējo pakļaušanu “krievu ruletei”, kurā lielākā daļa ložu ir pilnas ar ciešanām un nāvi. Manējie uzticējās, ticēja, visbeidzot, cerēja veiksmei. Tagad manējie krīt uz ielām, nepamostas gultās, aiziet pie senčiem savu draugu bērēs. Tagad man jāraud par manējiem, kuru vairs nav, un jābaidās par tiem, kuri no stūra izgāja, piekrītot “ruletei”. “Ruletei” un vienvirziena tunelim (ne)zināmā virzienā. Daudziem virzienā uz veļiem.

Es smagiem soļiem staigāju pa vectēva zemi un runājos ar veļiem. Savējiem, kuri te bija sen un izturēja. Kuri paglāba, izvilka, saturēja dzimtu divos karos, kolhozos un izsūtīšanās. Kuri cēla un būvēja cerot, un stādīja kartupeļus puķu dobju vietā, cerības zaudējot. Mani senči, kurus atceros un kurus nekad neesmu satikusi, viņi radīja šo PAsauli, kurā es radu SAVU PAsauli. Viņi ar savu izturību neļaus man nonīkt un padoties. Man stūris ir vieta, kur atsperties un triekt dūri sejā Saules aizsedzējam. Jo man aiz muguras nav tikai kaut kāds stūris. Man aiz muguras ir manu senču zeme, pieredze, dzimtas sīkstums un manējo spēks.

Es palieku šaizemē.

Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!

 

Aicinām mācīties kokles spēli Krāslavā!

2021.gada augustā biedrība “Cilvēka attīstības centrs” pabeigusi projekta “Koklēsim Krāslavas novadā!” ieviešanu.

Projekta mērķis ir saglabāt un no jauna iedzīvināt Latgales kokles spēles tradīciju Krāslavas novadā, gan radot iespēju apgūt tradicionālās koklēšanas pamatus Krāslavas pilsētā Krāslavas novada iedzīvotājiem, tai skaitā bērniem, gan popularizējot kokles spēli plašākai auditorijai Krāslavas novadā.

Projekta laikā Latvijas kokļu meistari Eduards Klints un Ģirts Laube ir radījuši skaistas Latgales kokles, instrumentu viedotājs Aleksandrs Maijers izgatavojis tradicionālās stabules, kuras visas nu pieejamas apmācībām Krāslavā un apkārtnē. Iegādāta arī apskaņošanas tehnika un šuvējas Ilzes Landmanes radīti skatuves tērpi. Nu tik nepieciešama iespēja to visu likt lietā projekta mērķa piepildīšanā!

Biedrība “Cilvēka attīstības centrs” sadarbībā ar Krāslavas kultūras namu aicina Krāslavas un apkārtnes iedzīvotājus apgūt kokles spēli!

Dažādo ierobežojumu dēļ apmācības plānotas individuālas un attālināti laikā no 2021. gada oktober līdz 2022.gada janvārim. Krāslavas novada folkloras kopas “Primaki” vadītāja Ilze Mežniece sniegs iespēju interesentiem apgūt kokles spēles pamatus un iepazīt Latgales folkloras mantojumu. Pēc 2 mēnešu ievadnodarbībām, nopietnākiem dalībniekiem paredzētas padziļinātas nodarbības kokles spēlē.

Interesentus aicinām pieteikties https://forms.gle/6Zd2ev2qFZBmgaMy6

Uz tikšanos kopīgā muzicēšanā!

Projektu finansē ELFLA Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020.gadam apakšpasākuma: 19.2 “Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes: 19.2.2 “Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” ietvaros, līdzfinansē Krāslavas novada dome.

 

Aktivā māja – vebinārs 31.10.2020.

Bezmaksas Vebinārs par  atjaunojamo enerģiju – saules paneļu sistēmas instalēšanu un mazu mājokļu izveidi.
LEADER starptautiskais projekta “OFF-GRID: Renewable Energy DIY for rural development” ietvaros


Programmā:
* Ievads saules enerģijas ražošanā
* Efektīvas mazas mājas izveidošanas pamati
* TRIAN-S
* Iespējas palielināt mājvietas efektivitāti

Tiks nodrošināts tulkojums latviešu valodā

Pieteikšanās: https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdy0Uefl7XxpEX6epNeLr9m5jBhBwzvMfJrEJck1h_R1KHMmA/viewform

 

Vēl var pieteikties OFF-GRID meistarklasēm Liepājas pusē:

Tiem, kuri vēlas apmeklēt OFF-GRID DIY meistarklases, vēl iespēja piedalīties 7.-9.08.2019. Līgotēs, Gramzdas pagastā, Priekules novadā. Lūdzu, reģistrējieties, aizpildot pieteikšanās anketu ŠEIT (https://forms.gle/HUmjyHN2ihdjSMTy6).Informējam, ka darbnīcu laikā dalībnieki netiks nodrošināti ar ēdināšanu, par to dalībnieks atbild pats. Par sadzīviskiem jautājumiem sazināties ar darbnīcu organizētājiem Līgotēs – Māris 29609943. 

Zemkopības ministrs ciemosies Ilūkstē un diskutēs par glifosātiem!

Zemkopības ministrs septembrī ciemosies Ilūkstē, lai tiktos ar vietējiem zemniekiem, un piekritis nevalstisko organizāciju lūgumam pievērst īpašu uzmanību pesticīdu, īpaši glifosātu saturošo herbicīdu, lietošanas un marķēšanas izdiskutēšanai.

Zemkopības ministram, tiekoties Vārkavā ar zemniekiem, tika uzdoti jautājumi par lauku miglošanu neilgi pirms pļaujas, kas uztrauc gan lauku iedzīvotājus, gan baltmaizes ēdājus. Lai diskusija būtu kvalitatīvāka un auglīgāka abām pusēm, Zemkopības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa ierosināja pesticīdu lietošanas izmaiņu ieviešanā ieinteresētajām personām pulcēties atsevišķā sarunā ar ministru un Valsts Augu aizsardzības dienesta vadītāju nākošajā Zemkopības ministra vizītē Latgalē, kura plānota Ilūkstē septembrī.

Latgales reģionālās un lokālās jauniešu un vides organizācijas sākušas savstarpējas konsultācijas, gatavojoties šai sarunai. “Katru vasaru mums nākas elpot ķimikālijas, ar kurām vairākkārt tiek apstrādāti labības lauki. Ja vēl labība un rapsis būtu tālāk no ciema, varētu tik ļoti nesatraukties, taču lielie lauki sākas tieši aiz pēdējo ciema māju žogiem, tur nav atstātas nekādas buferjoslas vai krūmi, un bieži miglošanas laikā viss ciems smird pēc degošas plastmasas,” stāsta kāda Maļinovas ciema iedzīvotāja. Tāpēc Maļinovas ciema jauniešu organizācija ir viena no tām, kura ir aicināta piedalīties diskusijā par pesticīdu lietošanas kontroles pastiprināšanu. Šobrīd Maļinovas jaunieši jau domā, kā spilgtāk raksturot situāciju savā ciemā Zemkopības ministram.

“Ir patīkami apzināties, ka Zemkopības ministrija gatava uzklausīt arī reģionu lauku iedzīvotāju viedokļus par viņiem aktuāliem jautājumiem. Pesticīdu lietošana nekad nav bijusi tikai zemnieku peļņas jautājums, tā visos laikos ir bijusi aktuāla to lauku ciematu un viensētu iedzīvotājiem, kuru saimniecības ir blakus industriālo zemnieku laukiem. Pesticīdi ietekmē lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāti, un to lietošanas noteikumos jābūt iekļautām arī normām iedzīvotāju aizsardzībai, ” komentē Ilze Mežniece, biedrības “Kulturys studeja Speiga” vadītāja, kura koordinē nevalstisko organizāciju dalību ministrijas ierosinātajā diskusijā.

Cerot uz auglīgu sarunu, nevalstiskās organizācijas nopietni gatavojas sarunai. Gaidīsim konstruktīvus ministrijas un Valsts Augu aizsardzības dienesta vadības priekšlikumus un komentārus!

Skaidu jumtu sezona atklāta!

Mūsmājā sākas jumtu sezona, tāpēc piedāvājam arī šogad apmācības skaidu jumtu klāšanā.
1) Latvijas Kultūrkapitāla fonds ir uzskatījis skaidu jumtus par pietiekami tradicionālu vērtību, lai jumšanas apmācības tiktu atbalstītas, tāpēc varam iepriecināt visus savu māju atjaunotājus un citus interesentus ar meistarklasi “Uzsit savu jumtu pats!” 20.-24.jūlijā Ambeļu pagastā. Meistarklases dalībniekiem jāsedz tikai sadzīves izdevumi (ēdināšana, telpas), kamēr materiāli un meistara darbs tiek segts par fonda līdzekļiem. Kopā veidosim malkas šķūnīša jumtu Ambeļu tradīciju mājai “SKREINE”.
Pieteikšanās šeit.  Vairāk »

Vecā augļudārza jaunā dzīve!

Ar šādu nosaukumu šosestdien (14.10.2017) Ikšķilē notiks pasākums, kurā pulcēsies savus dārzus mīlošie. Lai kopā ar Edgaru Rubauski, LLU Dārzkopības Institūta vadošo pētnieku, uzzinātu, kā atjaunot augļu koku vainagus un kā vecā dārzā saglabāt tā vērtības…

Vairāk šeit.

« Vecāki ieraksti Jaunāki ieraksti »