Divas sezonas meža dārzā

OLYMPUS DIGITAL CAMERAAr jēdzienu “meža dārzs” (forest garden) pasaulē saprot meža ekosistēmā integrētu produktīvu un iespēju robežās pašregulējošu lauksaimniecības un mežsaimniecības  sistēmu. Sākotnējā jēdziena izcelsme saistāma ar ekvatoriālajiem (tropical) lietus mežiem, kuros jau pirmsvēsturiskajos laikos cilvēki ēdamos augus integrēja meža ekosistēmā, jo mūsu klimatam raksturīgā līdumu zemkopība tajos trakajos lietos varēja novest tikai pie augsnes aizskalošanas pavisam prom.

Kad iepazīstat meža dārza principiālo shēmu ar 7 produktīviem stāviem, atcerieties, ka tā stāsta par pavisam citiem Saules staru krišanas leņķiem, citu gaismas un siltuma daudzumu, stāsta par vidi, kurā paēna ir ražu veicinošs faktors. Meža dārzs Ziemeļos, mūsu platuma grādos, ir kaut kas mazliet cits. Iespējams, pat pazīstams un mīļš. Kaut kas tāds, kurā vieta taupīta senākos laikos tāpēc, ka brežņevīgie lēmumi neļauj dārzu pie mājas veidot lielāku par “sešām sotkām”, bet, jaunākajos tāpēc, ka soļi pietrūkst vien-divatā  saimniekojot pašpietiekamā saimniecībā…
…Lielais ķirsis, kura galotni nolasa tik strazdi, zem tā vecmammas puķudobe un bezgalvecais rabarbers. Ābeles, katra savādāka un visas lielas, tām pa vidu saulainākā laucītē skābie mazi ķirškoki ar jāņogām un upenēm mijoties. Ērkšķogkrūmu rinda zem ābelēm, tās galā dobē lielās meža zemenes, kuras ražo līdz pat salam, tām pa vidam iebadīti ziemas ķiploki… Kaut kā tā varētu izskatīties mūsu vecmammu dārzs, kam viegli varam pielikt nosaukumu “meža dārzs”.

Vairāk »

Vides ekonomika un otrais termodinamikas likums.

Vides ekonomika pēta vides politikas lēmumu ekonomisko ietekmi nacionālā vai lokālā mērogā, daļēji arī izmaksu-ieguvumu analīzi alternatīvu vides politikas risinājumu ieviešanai dažādu vides problēmu risināšanā. Centrālā doma vides ekonomikā ir tirgus korekcija tajā mirklī, kad tirgus atsakās atzīt kādu sabiedrībai dārgu/nepieciešamu resursu vērtību, šādos gadījumos ieviešot ekonomiskus instrumentus resursu novērtēšanai un to izmantošanas kompensācijai vai aizstāšanai ar lētākiem resursiem, ja iespējams. Vides ekonomikas principi vērsti uz ilgtspējību. Tās principu grafiskais attēlojums ir ļoti harmonisks, lai gan pašos pamatos norāda uz PRETMETU saskari (skat 1.zīm), nevis vienotru PAPILDINOŠU sfēru sistēmu (kā uzsver ekoloģijas ekonomika, skat.2.zīm)

vides_ekon1

1.zīmējums Ilgtspējības 3 balsti. Vides ekonomikas principu vizualizācija. (avots Wikipēdija) Vairāk »

Raķeškrāsns un vulkāni festivālā “SOL-MI”

Turpinu ieskatu par festivālā notikušajām aktivitātēm. Gan nepieciešamības spiesti, gan tāpēc, lai efektīvu knifiņu parādītu citiem, festivāla pirmo dienu sākām ar raķeškrāsns būvi (angl.rocket stove, informācija arī te). Raķeškrāsns ir efktīva un viegli veidojama, mūsu izpildījumā uz tās tējkanā ūdens uzvārās 7 minūšu laikā (salīdzinājumam – uz gāzes tā pati tējkanna uzvārās 12 minūtēs). Krāsniņas salikšanai bija nepieciešamas 5 minūte un 27 ugunsizturīgi ķieģeļi. Augšējām kārtām vēlams būtu izmantot šamota) ķieģeļus, jo temperatūra krāsnī ir augsta. Tā kā mums tādu nebija, tad iztikām ar lietotiem  krāšņu ķieģeļiem. Pusdienu kartupeļi uzvārījās uz šīs krāsnītes tieši laikā! OLYMPUS DIGITAL CAMERAOLYMPUS DIGITAL CAMERAOLYMPUS DIGITAL CAMERADSC_2182 - Copy (Medium)OLYMPUS DIGITAL CAMERAOLYMPUS DIGITAL CAMERAOLYMPUS DIGITAL CAMERADSC_2234 (Medium)

 

Kamēr lielie vārīja, cēla un skaidas plēsa, mazākie festivāla dalībnieki nodarbojās ar nopietnām lietām – meklēja dārgumus, cīnījās ar nezināmiem iebrucējiem (tādiem, kas māju stiepj uz muguras un kas pīlēniem bija lielumliels gardums) un veidoja vulkānu. Kā bija, nebija, bet izvirdums radīja sajūsmu ne tik mazo sirdīs! DSC_2394 - CopyPriekšā vien daži pavisam parasti rīki - kā no tiem taps vulkāns?Radoši!Visu vajag nostiprināt!Ikviens iesaistās!Un rezultāts ir krāsains BUH!Arī lielie priecājas līdzi

Detaļas iz salmu mājas tapšanas

2011. gadā savā saimniecībā Ambeļu pagastā sākām eksperimentēt ar ekobūves tehnikām. Un pieķērāmies arī vēl arvien Latvijā mazlietotajai tehnikai – salmu ķīpu mājas būvei. Mūsu izpildījumā šī būvniecības tehnika ir ēciņas koka karkasa aizpildīšana ar salmu ķīpām, tā iegūstot sienas, kuras ir 60 cm biezas, un ,apmestas ar māliem, arī gaisa necaurlaidīgas, t.i. siltumizolējošas. Mājiņu pucējot pienācis mirklis, kad gribas pārcilāt paveiktos darbus, apskatīt, kā bija pirms un kā ir tagad. Tā nu jūsu uzmanībai tāds īss pārskrējiens darbos un nedarbos, darītos salmu mājā.

Sienu apmetuma tapšana

Salmu ķīpu mājā apmetums liekas ir pat svarīgāks kā pati siena. Cik laika un dažādu eksperimentu veltīts šim jautājumam!

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Vairāk »

Pārdomas par tēmu – vides problēmas…

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Vides problēmas sabiedrību sāk uztraukt brīdī, kad sabiedrības „dzīves kvalitāte” tiek apdraudēta un kad radušās problēmas tieši ietekmē pašu cilvēku vai viņa naudas maka biezumu. Tiek ieviestas piesārņojuma normas un kvotas, veikta izpēte, pieņemtas konvencijas, izteikta politiskā griba. Globālā līmenī vides kvalitāte un attieksme pret atjaunojamo un neatjaunojamo resursu izlietojumu vai degradēšanu atšķiras ekonomiski spēcīgākās valstīs un vājākajās. Pie kam vides jautājumi pirmajās daļēji tiek risināti uz otro rēķina.

Vairāk »

Ko hromatogrammas stāsta par augsni?

DSC_2368 - Copy

Permakultūras festivālā SOL-MI 2015. gadā kopā ar dalībniekiem izmēģinājām Latvijā jaunu augsnes analizēšanas metodi – hromatogrāfiju. Tajā pat laikā vēlamies parādīt, cik vienkārši pielietojama ir šī metode. Un tiklīdz, kā radīsies iespēja latviskot Hairo Restrepo Rivera sarakstīto grāmatu par hromatogrammu “nolasīšanu”, tā mūsu zemniekiem būs pieejams spēcīgs un viegli lietojams augsnes analīžu līdzeklis. Vairāk »

Alternatīvā enerģija laukos – neatkarības garants…

Dīvaini, cik maz uzmanības pievērsts ziņai, ka Krievijas zināmo naftas lauku zināmās rezerves pie patreizējiem ieguves apjomiem beigsies pēc 28 gadiem. Un Sauda Arābijai – pēc 30.

Ir pilnīgi skaidrs, ka nesāpīga pāreja uz citiem enerģijas avotiem vairs civilizācijai nav iespējama – ir jārēķinās ar sāpīgiem lieliem zaudējumiem. Un visticamākā perspektīva tuvākos 100 gadus noslēdzot ir patēriņa, tehnoloģiskais un dzīves līmenis tāds, kā 17.gadsimtā.

Jāņem vērā, ka centralizēti risinājumi no “augšām” mūsu vrzienā radīti netiks, tāpēc katra paša rokās ir nākotnē pieejamās enerīgjas apjoms. Domājam. Radām. Ražojam.

Vairāk »

« Vecāki ieraksti Jaunāki ieraksti »