Viedās dārzkopības meistarklase Aizkalnē
2015.gada 9.maijā Preiļu novada Aizkalnes pagastā notika meistarklase “Viedā dārzkopība”, kas ir pirmā sešu meistarklašu ciklā “Izdzīvošanas komplekts Latgales lauku viensētā”.
Augsnes granulometriskā sastāva noteikšana mājas apstākļos
Augsnes granulometriskā sastāva un organisko piemaisījumu noteikšana dažādās paraugu ņemšanas vietās. (skat.attēlus)
Paraugiem tiek ņemta augsnes auglīgā daļa bez organisko atlieku slāņa. Piepilda pusi burkas, pielej ūdeni līdz augšai un 10 min. paraugu krata, tad liek nostādināties 24 h. Pēc 24. h tiek mērīti burkā redzamo nosēdušos atšķirīgo slāņu biezumi, identificēti slāņi, aprēķināta slāņu procentuālā proporcija. Tādejādi tiek noteikts smilts, māla un lesa procentuālais sastāvs augsnē (granulometriskais sastāvs) un organisko nesadalījušos atlieku klātbūtne augsnes paraugā.
Sēklu ieguve. Dārzkopības knifi
Līgas Lepses prezentācija Sēklu maiņas pasākumā, kas 2015.gada 7.martā notika Daugavpils novada Ambeļos. Lektore skaidroja divas pieejas sēklkopībā – konvencionālo un tautas, kā arī stāstīja par sēklu iegūšanu no dažādiem augiem. Pasākuma noslēgumā Līga Lepse iepazīstināja ar dažādiem dārzkopības knifiem, dārzeņu potēšanu.
Hromatogrāfijas semināra video
Ozolniekos, 2015.gada 26. un 27.janvārī notika LLKC rīkotais seminārs par augsnes auglības noteikšanu, ko vadīja pasaulslavens bioloģiskās lauksaimniecības un ilgtspējīgas attīstības speciālists Hairo Restrepo Rivera. Youtube kanālā “LLKC Semināri” ir iespēja noskatīties video no semināra.
Apmācības par augsnes auglības noteikšanu
Ozolniekos, 2015.gada 26. un 27.janvārī notiks seminārs par augsnes auglības noteikšanu, ko vadīs pasaulslavens bioloģiskās lauksaimniecības un ilgtspējīgas attīstības speciālists Hairo Restrepo Rivera. Semināra tēma – “Augsnes, komposta un lauksaimniecību produktu kvalitātes noteikšana ar hromatogrāfijas palīdzību”.
Augsnes auglības novērtēšana.
Augsnes auglības novērtēšana pēc augsnes makroorganismu skaita.
Slieku pētīšanas metodes:
2.10.1. Augsnes paraugu ievākšana slieku izpētei
Augsnes paraugus parasti ievāc vai nu rokot parauglaukumos noteikta izmēra
bedres (25 x 25 cm, 50 x 50 cm, 100 x 100 cm), vai paņemot paraugus ar metāla rāmja
vai cilindra palīdzību, to iedzenot zemē. Ieteicamais cilindra diametrs ir ap 16 cm. Ja tas
ir mazāks, tad vākumos ir daudz ievainoto un sagriezto slieku (Springett, 1981).
2.10.2. Augsnes paraugu izšķirošana ar rokām
Paņemtais paraugs tiek rūpīgi izšķirots sadrupinot to pirkstos un ievācot
visas atrastās sliekas. Atrastās sliekas parasti tiek ievietotas stikla pudelītēs ar klāt
pievienotu etiķeti. Neskatoties uz metožu pilnveidošanu un pat tehnisku līdzekļu
izmantošanu, šķirošana ar rokām joprojām ir galvenais veids kā tiek ievāktas sliekas. Tā
tiek uzskatīta arī par visprecīzāko metodi (Bouche, 1969; Satchell, 1971; Springett,
1981).
Izvēlētā metode:
25x25x25 cm parauga izrakšana, un noklāšana uz plēves, šķirojot ar rokām, savāktās sliekas ievietojot burkās, pēc tam saskaitot. Katrā pētāmajā augsnes tipā 2 parauglauki. Paraugi tiek vākti rudens slieku aktivitātes periodā septembrī-oktobrī maksimāli līdzīgos laika apstākļos.
Tiek ievākti paraugi no mulčētas augsnes, ilggadīga dabiska zālāja, lauksaimnieciski apstrādātas nemulčētas augsnes.
Augsnes auglības novērtēšanas I daļa
Rezultāti 2013.gada rudenī:
8.08.2013. Saulains, bez nokrišņiem, t= +19 C
|
Mulčēta augsne |
Pļava |
Aramzeme |
|
|
Paraugs 1 |
23 |
16 |
9 |
|
Paraugs 2 |
28 |
22 |
13 |
Augsnes auglības novērtēšanas II daļa
Rezultāti 2014.gada jūnijā:
18.06.2014. brīžiem līst, apmācies, t= +12 C, augsne pārmitra.
|
Mulčēta augsne |
Pļava |
Aramzeme |
|
|
Paraugs 1 |
17 |
12 |
8 |
|
Paraugs 2 |
25 |
26 |
13 |
Augsnes auglības novērtēšanas III daļa
Rezultāti 2014.gada oktobrī:
18.10.2014. brīžiem līst, apmācies, t= +16 C, augsne mitra
|
Mulčēta augsne |
Pļava |
Aramzeme |
|
|
Paraugs 1 |
14 |
11 |
6 |
|
Paraugs 2 |
11 |
8 |
7 |
Instrukcija brīvprātīgajiem “permakultūristiem”
Lai arī sākotnēji bija doma atspēkot daudzos aplamos un graujošos priekšstatus par brīvprātīgo darbu Latvijā, tomēr aizraujošāk šķiet apvienot patīkamo un lietderīgo – paraudzīties uz brīvprātīgo darbu caur permakultūras principu prizmu. Kā permakultūras principi var praktiski tikt izmantoti brīvprātīgajā darbā, ko ievērot, no kā atteikties, kas strādā un kas nestrādā?
Alternatīva mēslu talkai – biomēslojuma raudzēšana!
Mūsu bioloģisko un pašpietiekamo zemnieku praksē populārākās un brīžiem vienīgās augsnes uzlabošanas metodes ir kūtsmēslu iearšana tīrumā vai arī zaļmēslojuma audzēšana un attiecīgi lauka pirmssējas apstrāde. Vai ar to pietiek? To zina paši zemnieki. Tomēr vienmēr ir labi zināt ko vairāk par iespējām pabarot zemi, kura savukārt baro mūs.
Biogāze mājas apstākļos
Kas ir biogāze?
Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta netradicionāliem – no tehniskā viedokļa – enerģijas avotiem: saules enerģijai, paisumu un viļņu enerģijai, citām. Dažas no tām – piemēram, vēja – tika plaši izmantota jau pagātnē, bet šodien piedzīvo atdzimšanu. Viena no “aizmirstajām” izejvielām ir biogāze, kas izmantota jau senajā Ķīnā un nesen “atklāta” par jaunu.
Kas ir biogāze? Šo terminu attiecina uz gāzveida produktu, kas tiek iegūts anaerobās, t.i. tādas, kas notiek bez gaisa klātbūtnes, fermentācijas ceļā no dažādas izcelsmes organiskām vielām. Katrā zemnieku saimniecībā gada laikā tiek saražots ievērojams daudzums kūtsmēslu, augu atlieku, dažādu atkritumu. Parasti pēc satrūdēšanas tie tiek izmantoti kā organiskais mēslojums. Bet tikai daži cilvēki zina, cik daudz biogāzes un siltuma atbrīvojas fermentācijas procesa laikā. Šī enerģija var būt ļoti noderīga lauku iedzīvotāju ikdienā.
Kartupeļi salmos – eksotiski vai pavisam reāli?
Kartupeļi ir visai mazprasīgs dārzenis, tomēr vidusmēra pilsētas cilvēkam tā ņemšanās ar uzaršanu, stādīšanu, ravēšanu, vagošanu, vaboļošanu, citu šanu ir visnotaļ nepanesama. Tāpēc dariet kā es. Pavasarī sastādu un rudenī novācu. Pa vidam vien jāpavaktē kolorado, bet visas pārējās “Šanas” – NAV…
Kā? Pavisam vienkārši – kartupeļus audzēju nevis zemē, bet salmos! Vairāk »