Mēslojums? Jebkurā apjomā un bez problēmām.
Lielākā bēda mūsu dārzam un laukam ir mūsu neprasme izvēlēties uzmanības objektu. Mēs nez kāpēc pievēršam uzmanību augiem – ucinām viņus īpašos stādpodiņos, laistām un barojam ar tādiem un šitādiem minerāliem un barojošu/regulējošu? vielu šķīdumiem, krāmējam apkārt mēslojumus čupiņu, slāņu vai graudiņu veidā.
Bet aizmirstam, ka augs izaugs pats, no jebkuras dīgstošas sēklas (un ne pa kam neaugs no nedīgstošas). Kā vārpata un balanda izaug. Un jo foršāka būs augsne, jo labāk tam būs augt. Ņemties ar augu ir laika tēriņš.
Dārzkopja uzmanības objektam jābūt augsnei. Dārzkopim jāaudzē augsne.
Par spīti Latvijas augšņu zinātnes postulātiem, augsne nav tikai substrāts ar tādu vai šitādu granulometrisko sastāvu. Vispār jau augsne no māla vai smilts tieši ar to arī atšķiras, ka ir augsne un ir audzējama. Tā ir pārpilna ar dzīvību – mikro un makro formās. Un tieši šīs dzīvības labsajūta nodrošina augu labsajūtu, veselību un spēju “ēst” slāpekli no lielākā slāpekļa avota pasaulē, kas piedevām ir pilnīgi par velti – no atmosfēras (nu, jūs jau zināt, ka gaisā 78% ir slāpeklis?)!
Zinu, zinu. Tas neizklausās pēc skolu un augstkolu mācītā. Bet zinātnē atziņas mainās. Lai cik “smadzeņlauzoša” ir iemācīto uzskatu maiņa, rezultātā vari kļūt par laimīgāku cilvēku, kas vairs “nekaro” ar “nepareiziem procesiem”, bet izmanto dabisko lietu kārtību sev vēlamā virzienā. Vajag pasekot līdzi notikumiem – ik pa brīdim kādas vērtīgas apmācības augsnes padziļinātai izpratnei piedāvā tur un šite. Pamanīju LLKC pavisam nesen bija vērtīgs pasākums. Meklējiet, gaidiet, gan jau būs vēl.
Pietiek “bla-bla-bla”. Tagad receptes BIOLOĢISKI AKTĪVU organisko mēslojumu sagatavošanai: Vairāk »
