Vēl viens dārzs, vēl viens stūrītis prieka

DSC_0676 (Medium)Rudens šogad izdevies garš un silts, tāpēc kociņus stādīt vēl iespējams pat novembrī. 2. novembrī Preiļu novada Prīkuļos talku rīkoja Preiļu Brīvās skolas skolotāji, vecāki un bērni. Lai kopīgi iekoptu augļu dārzu Prīkuļu pamatskolas teritorijā. Vai paši mazie Preiļu Brīvās skolas audzēkņi sagaidīs ražu Prīkuļu skolas dārzā vēl mācoties Prīkuļu skolas telpās jeb jau jaunā vietā, to vēl grūti teikt, bet Prīkuļu ciema iedzīvotājiem un skolēniem Prīkuļu pamatskolā ābelītes, plūmes, cidonijas un ķirši nesīs ražu un prieku vēl ilgus gadus.

Prīkuļu skolas dārzs stādīts ar Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas un Latvijas valsts finansiālu atbalstu projekta  “Biedrības „Kulturys studeja „Speiga”” darbības programma Latgales lauku ilgtspējas veicināšanai” ietvaros.
DSC_0658 (Medium) DSC_0660 (Medium) DSC_0663 (Medium) DSC_0668 (Medium) DSC_0670 (Medium) DSC_0672 (Medium) DSC_0653 (Medium) DSC_0662 (Medium) DSC_0666 (Medium) DSC_0667 (Medium) DSC_0671 (Medium)

Divas sezonas dārzā: Kartupeļi salmos dodas pasaulē

Ak! Cik jauki skatīt ziedošu tupeņu lauku! Tur ražas apsolījums! Tur kārumu nojausma! Tur miltainās garšas vīzijas!

BĀC!

Jāiet ravēt…. (kaplēt, vagot, rušināt, irdināt, aplaistīt, .. ko vēl?).

Bet daži var teikt “es bij’ gudra!”, jo tiem dažiem tupeņi saslēpti salmos un  ne ravējami, ne vagojami, tik katlā ieberami…

Šajā ierakstā atskatīsimies uz 2014.-2015 gadā veiktajiem eksperimentiem ar kartupeļu zem salmiem stādīšanu dažādās saimniecībās.

***   ***   ***   ***   ***   ***   *** Vairāk »

Divas sezonas meža dārzā

OLYMPUS DIGITAL CAMERAAr jēdzienu “meža dārzs” (forest garden) pasaulē saprot meža ekosistēmā integrētu produktīvu un iespēju robežās pašregulējošu lauksaimniecības un mežsaimniecības  sistēmu. Sākotnējā jēdziena izcelsme saistāma ar ekvatoriālajiem (tropical) lietus mežiem, kuros jau pirmsvēsturiskajos laikos cilvēki ēdamos augus integrēja meža ekosistēmā, jo mūsu klimatam raksturīgā līdumu zemkopība tajos trakajos lietos varēja novest tikai pie augsnes aizskalošanas pavisam prom.

Kad iepazīstat meža dārza principiālo shēmu ar 7 produktīviem stāviem, atcerieties, ka tā stāsta par pavisam citiem Saules staru krišanas leņķiem, citu gaismas un siltuma daudzumu, stāsta par vidi, kurā paēna ir ražu veicinošs faktors. Meža dārzs Ziemeļos, mūsu platuma grādos, ir kaut kas mazliet cits. Iespējams, pat pazīstams un mīļš. Kaut kas tāds, kurā vieta taupīta senākos laikos tāpēc, ka brežņevīgie lēmumi neļauj dārzu pie mājas veidot lielāku par “sešām sotkām”, bet, jaunākajos tāpēc, ka soļi pietrūkst vien-divatā  saimniekojot pašpietiekamā saimniecībā…
…Lielais ķirsis, kura galotni nolasa tik strazdi, zem tā vecmammas puķudobe un bezgalvecais rabarbers. Ābeles, katra savādāka un visas lielas, tām pa vidu saulainākā laucītē skābie mazi ķirškoki ar jāņogām un upenēm mijoties. Ērkšķogkrūmu rinda zem ābelēm, tās galā dobē lielās meža zemenes, kuras ražo līdz pat salam, tām pa vidam iebadīti ziemas ķiploki… Kaut kā tā varētu izskatīties mūsu vecmammu dārzs, kam viegli varam pielikt nosaukumu “meža dārzs”.

Vairāk »

Vides ekonomika un otrais termodinamikas likums.

Vides ekonomika pēta vides politikas lēmumu ekonomisko ietekmi nacionālā vai lokālā mērogā, daļēji arī izmaksu-ieguvumu analīzi alternatīvu vides politikas risinājumu ieviešanai dažādu vides problēmu risināšanā. Centrālā doma vides ekonomikā ir tirgus korekcija tajā mirklī, kad tirgus atsakās atzīt kādu sabiedrībai dārgu/nepieciešamu resursu vērtību, šādos gadījumos ieviešot ekonomiskus instrumentus resursu novērtēšanai un to izmantošanas kompensācijai vai aizstāšanai ar lētākiem resursiem, ja iespējams. Vides ekonomikas principi vērsti uz ilgtspējību. Tās principu grafiskais attēlojums ir ļoti harmonisks, lai gan pašos pamatos norāda uz PRETMETU saskari (skat 1.zīm), nevis vienotru PAPILDINOŠU sfēru sistēmu (kā uzsver ekoloģijas ekonomika, skat.2.zīm)

vides_ekon1

1.zīmējums Ilgtspējības 3 balsti. Vides ekonomikas principu vizualizācija. (avots Wikipēdija) Vairāk »

Mēs esam:

Sākums

Darbības principi 

Mūsu kopiena veidojas lēnām. Process ir organisks. Patukšajos Latgales laukos domubiedri var arī nebūt kaimiņi, tajā pat laikā ikviens motivēts un aktīvs cilvēks spēj ietekmēt procesus sev apkārt. Mēs meklējam viens otru – aktīvos cilvēkus – lai nebūtu vieni un neapsīktu. Mēs meklējam kopējo interešu punktus, sadarbības aktivitātes, tā emocionāli balstot viens otru un cenšamies atrast veidus, kā mūsu dzīvi recesīvā reģionā padarīt labklājīgu.

Vairāk »

Raķeškrāsns un vulkāni festivālā “SOL-MI”

Turpinu ieskatu par festivālā notikušajām aktivitātēm. Gan nepieciešamības spiesti, gan tāpēc, lai efektīvu knifiņu parādītu citiem, festivāla pirmo dienu sākām ar raķeškrāsns būvi (angl.rocket stove, informācija arī te). Raķeškrāsns ir efktīva un viegli veidojama, mūsu izpildījumā uz tās tējkanā ūdens uzvārās 7 minūšu laikā (salīdzinājumam – uz gāzes tā pati tējkanna uzvārās 12 minūtēs). Krāsniņas salikšanai bija nepieciešamas 5 minūte un 27 ugunsizturīgi ķieģeļi. Augšējām kārtām vēlams būtu izmantot šamota) ķieģeļus, jo temperatūra krāsnī ir augsta. Tā kā mums tādu nebija, tad iztikām ar lietotiem  krāšņu ķieģeļiem. Pusdienu kartupeļi uzvārījās uz šīs krāsnītes tieši laikā! OLYMPUS DIGITAL CAMERAOLYMPUS DIGITAL CAMERAOLYMPUS DIGITAL CAMERADSC_2182 - Copy (Medium)OLYMPUS DIGITAL CAMERAOLYMPUS DIGITAL CAMERAOLYMPUS DIGITAL CAMERADSC_2234 (Medium)

 

Kamēr lielie vārīja, cēla un skaidas plēsa, mazākie festivāla dalībnieki nodarbojās ar nopietnām lietām – meklēja dārgumus, cīnījās ar nezināmiem iebrucējiem (tādiem, kas māju stiepj uz muguras un kas pīlēniem bija lielumliels gardums) un veidoja vulkānu. Kā bija, nebija, bet izvirdums radīja sajūsmu ne tik mazo sirdīs! DSC_2394 - CopyPriekšā vien daži pavisam parasti rīki - kā no tiem taps vulkāns?Radoši!Visu vajag nostiprināt!Ikviens iesaistās!Un rezultāts ir krāsains BUH!Arī lielie priecājas līdzi

Detaļas iz salmu mājas tapšanas

2011. gadā savā saimniecībā Ambeļu pagastā sākām eksperimentēt ar ekobūves tehnikām. Un pieķērāmies arī vēl arvien Latvijā mazlietotajai tehnikai – salmu ķīpu mājas būvei. Mūsu izpildījumā šī būvniecības tehnika ir ēciņas koka karkasa aizpildīšana ar salmu ķīpām, tā iegūstot sienas, kuras ir 60 cm biezas, un ,apmestas ar māliem, arī gaisa necaurlaidīgas, t.i. siltumizolējošas. Mājiņu pucējot pienācis mirklis, kad gribas pārcilāt paveiktos darbus, apskatīt, kā bija pirms un kā ir tagad. Tā nu jūsu uzmanībai tāds īss pārskrējiens darbos un nedarbos, darītos salmu mājā.

Sienu apmetuma tapšana

Salmu ķīpu mājā apmetums liekas ir pat svarīgāks kā pati siena. Cik laika un dažādu eksperimentu veltīts šim jautājumam!

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Vairāk »

Lubu vīri festivālā “SOL-MI” – kā gāja! (Pirmais ieskats)

DSC_2489

Lubu vīru “jam session” notikusi. Sabrauca vīri un sievas, un bērni un, pirmo pareizo skaidu no ēveles, ar meistara Andra Beitāna padomu sariktētas, izņemot, un pirmo skaidu jumtā meistaram Jānim Briedim no Dzērbenes sitot,  skanēja ovācijas.

Daudz vertīga uzzināja gan pavisam neko nezinātāji, gan arī tie, kas jau savu pirmo jumtu bija uzsituši. Viens no otra mācījās. Un viens otru pamācīja. Kā gāja, kā negāja, bet jumta galu apjuma un ēveles trobelē ausis notirpa.
Arī es tur biju – pienu, medu ēdu, pa zodu tecēja, mutē netika.

Vairāk »

Lubu vīru „jam session” un “SOL-MI 2015”

afisa_solmi20152015.gada 1. un 2. augustā no plkst.11.00 Daugavpils novada Ambeļu pagasta Putānos notiks ekobūvniecības meistarklases „Lubu vīru jam session” un jau otro reizi ilgtspējīgas saimniekošanas jeb permakultūras festivāls „SOL-MI”.

Par pasākumu ideju biedrības „Kulturys studeja „Speiga””” valdes priekšsēdētāja Ilze Mežniece norāda: „Lubu jumts un pašrocīgi tēsti baļķi, mājā gatavots siers un daudzas citas prasmes, kuras, senlaikos pašsaprotamas, šodien jāmācās no jauna – tām ir ne tikai kultūrvēsturiska vērtībā. Mūslaikos zināšanas par lauku mājas spēju izdzīvot visskarbākajos laikos ir vienmēr aktuālas, jo nerimstas mēģinājumi Latvijas laukus pārvērst par tūkstošhektārīgām lielfermām. Laukos cilvēki meklē pretstāvēšanas ceļus šiem mēģinājumiem, un pašpietiekamas un lokālus resursus izmantojošas saimniecības ierīkošana varētu būt viens no risinājumiem, lai dzīvotu labi savā zemē, kad apstākļi tiek radīti mazajiem zemniekiem nedraudzīgi.”

Vairāk »

« Vecāki ieraksti Jaunāki ieraksti »