Autora arhīvi: Ilze Mežniece
Pārdomas par tēmu – vides problēmas…
Vides problēmas sabiedrību sāk uztraukt brīdī, kad sabiedrības „dzīves kvalitāte” tiek apdraudēta un kad radušās problēmas tieši ietekmē pašu cilvēku vai viņa naudas maka biezumu. Tiek ieviestas piesārņojuma normas un kvotas, veikta izpēte, pieņemtas konvencijas, izteikta politiskā griba. Globālā līmenī vides kvalitāte un attieksme pret atjaunojamo un neatjaunojamo resursu izlietojumu vai degradēšanu atšķiras ekonomiski spēcīgākās valstīs un vājākajās. Pie kam vides jautājumi pirmajās daļēji tiek risināti uz otro rēķina.
Ko hromatogrammas stāsta par augsni?
Permakultūras festivālā SOL-MI 2015. gadā kopā ar dalībniekiem izmēģinājām Latvijā jaunu augsnes analizēšanas metodi – hromatogrāfiju. Tajā pat laikā vēlamies parādīt, cik vienkārši pielietojama ir šī metode. Un tiklīdz, kā radīsies iespēja latviskot Hairo Restrepo Rivera sarakstīto grāmatu par hromatogrammu “nolasīšanu”, tā mūsu zemniekiem būs pieejams spēcīgs un viegli lietojams augsnes analīžu līdzeklis. Vairāk »
Alternatīvā enerģija laukos – neatkarības garants…
Dīvaini, cik maz uzmanības pievērsts ziņai, ka Krievijas zināmo naftas lauku zināmās rezerves pie patreizējiem ieguves apjomiem beigsies pēc 28 gadiem. Un Sauda Arābijai – pēc 30.
Ir pilnīgi skaidrs, ka nesāpīga pāreja uz citiem enerģijas avotiem vairs civilizācijai nav iespējama – ir jārēķinās ar sāpīgiem lieliem zaudējumiem. Un visticamākā perspektīva tuvākos 100 gadus noslēdzot ir patēriņa, tehnoloģiskais un dzīves līmenis tāds, kā 17.gadsimtā.
Jāņem vērā, ka centralizēti risinājumi no “augšām” mūsu vrzienā radīti netiks, tāpēc katra paša rokās ir nākotnē pieejamās enerīgjas apjoms. Domājam. Radām. Ražojam.
No Lauku Foruma darba grupas…
Saimes dārzs Ambeļos – pirmssākumi
Soli pa solim Ambeļu ciemā pie Vecās skolas radīts dārzs cieminieku priekam. Vieta, kur svinēt saulgriežus, kopīgi strādāt un baudīt darba augļus. Trešo gadu kā stādītie kociņi un krūmi jau šovasar sāks nest pirmos dažus augļus. Un soli pa solim – Dārzs AUG.
Augsnes granulometriskā sastāva noteikšana mājas apstākļos
Augsnes granulometriskā sastāva un organisko piemaisījumu noteikšana dažādās paraugu ņemšanas vietās. (skat.attēlus)
Paraugiem tiek ņemta augsnes auglīgā daļa bez organisko atlieku slāņa. Piepilda pusi burkas, pielej ūdeni līdz augšai un 10 min. paraugu krata, tad liek nostādināties 24 h. Pēc 24. h tiek mērīti burkā redzamo nosēdušos atšķirīgo slāņu biezumi, identificēti slāņi, aprēķināta slāņu procentuālā proporcija. Tādejādi tiek noteikts smilts, māla un lesa procentuālais sastāvs augsnē (granulometriskais sastāvs) un organisko nesadalījušos atlieku klātbūtne augsnes paraugā.
Augsnes auglības novērtēšana.
Augsnes auglības novērtēšana pēc augsnes makroorganismu skaita.
Slieku pētīšanas metodes:
2.10.1. Augsnes paraugu ievākšana slieku izpētei
Augsnes paraugus parasti ievāc vai nu rokot parauglaukumos noteikta izmēra
bedres (25 x 25 cm, 50 x 50 cm, 100 x 100 cm), vai paņemot paraugus ar metāla rāmja
vai cilindra palīdzību, to iedzenot zemē. Ieteicamais cilindra diametrs ir ap 16 cm. Ja tas
ir mazāks, tad vākumos ir daudz ievainoto un sagriezto slieku (Springett, 1981).
2.10.2. Augsnes paraugu izšķirošana ar rokām
Paņemtais paraugs tiek rūpīgi izšķirots sadrupinot to pirkstos un ievācot
visas atrastās sliekas. Atrastās sliekas parasti tiek ievietotas stikla pudelītēs ar klāt
pievienotu etiķeti. Neskatoties uz metožu pilnveidošanu un pat tehnisku līdzekļu
izmantošanu, šķirošana ar rokām joprojām ir galvenais veids kā tiek ievāktas sliekas. Tā
tiek uzskatīta arī par visprecīzāko metodi (Bouche, 1969; Satchell, 1971; Springett,
1981).
Izvēlētā metode:
25x25x25 cm parauga izrakšana, un noklāšana uz plēves, šķirojot ar rokām, savāktās sliekas ievietojot burkās, pēc tam saskaitot. Katrā pētāmajā augsnes tipā 2 parauglauki. Paraugi tiek vākti rudens slieku aktivitātes periodā septembrī-oktobrī maksimāli līdzīgos laika apstākļos.
Tiek ievākti paraugi no mulčētas augsnes, ilggadīga dabiska zālāja, lauksaimnieciski apstrādātas nemulčētas augsnes.
Augsnes auglības novērtēšanas I daļa
Rezultāti 2013.gada rudenī:
8.08.2013. Saulains, bez nokrišņiem, t= +19 C
|
Mulčēta augsne |
Pļava |
Aramzeme |
|
|
Paraugs 1 |
23 |
16 |
9 |
|
Paraugs 2 |
28 |
22 |
13 |
Augsnes auglības novērtēšanas II daļa
Rezultāti 2014.gada jūnijā:
18.06.2014. brīžiem līst, apmācies, t= +12 C, augsne pārmitra.
|
Mulčēta augsne |
Pļava |
Aramzeme |
|
|
Paraugs 1 |
17 |
12 |
8 |
|
Paraugs 2 |
25 |
26 |
13 |
Augsnes auglības novērtēšanas III daļa
Rezultāti 2014.gada oktobrī:
18.10.2014. brīžiem līst, apmācies, t= +16 C, augsne mitra
|
Mulčēta augsne |
Pļava |
Aramzeme |
|
|
Paraugs 1 |
14 |
11 |
6 |
|
Paraugs 2 |
11 |
8 |
7 |
Māla kleķis festivālā “SOL-MI”
Festivālā “SOL-MI” keramiķis Ēvalds Vasiļevskis piedāvās iemēģināt roku vecum-vecajā, bet tai pašā laikā mūžigi aktuālajā tehnikā māla kleķa būvju veidošanai. 2. un 3. augustā no 11.00 – 18.00 norisināsies meistarklase kleķa būves izveidē (būvēsim vistu kūtiņu).
Alternatīva mēslu talkai – biomēslojuma raudzēšana!
Mūsu bioloģisko un pašpietiekamo zemnieku praksē populārākās un brīžiem vienīgās augsnes uzlabošanas metodes ir kūtsmēslu iearšana tīrumā vai arī zaļmēslojuma audzēšana un attiecīgi lauka pirmssējas apstrāde. Vai ar to pietiek? To zina paši zemnieki. Tomēr vienmēr ir labi zināt ko vairāk par iespējām pabarot zemi, kura savukārt baro mūs.