Mēslojums? Jebkurā apjomā un bez problēmām.

Lielākā bēda mūsu dārzam un laukam ir mūsu neprasme izvēlēties uzmanības objektu. Mēs nez kāpēc pievēršam uzmanību augiem – ucinām viņus īpašos stādpodiņos, laistām un barojam ar tādiem un šitādiem minerāliem un barojošu/regulējošu? vielu šķīdumiem, krāmējam apkārt mēslojumus čupiņu, slāņu vai graudiņu veidā.

Bet aizmirstam, ka augs izaugs pats, no jebkuras dīgstošas sēklas (un ne pa kam neaugs no nedīgstošas). Kā vārpata un balanda izaug. Un jo foršāka būs augsne, jo labāk tam būs augt. Ņemties ar augu ir laika tēriņš.

Dārzkopja uzmanības objektam jābūt augsnei. Dārzkopim jāaudzē augsne.

Par spīti Latvijas augšņu zinātnes postulātiem, augsne nav tikai substrāts ar tādu vai šitādu granulometrisko sastāvu. Vispār jau augsne no māla vai smilts tieši ar to arī atšķiras, ka ir augsne un ir audzējama. Tā ir pārpilna ar dzīvību – mikro un makro formās. Un tieši šīs dzīvības labsajūta nodrošina augu labsajūtu, veselību un spēju “ēst” slāpekli no lielākā slāpekļa avota pasaulē, kas piedevām ir pilnīgi par velti – no atmosfēras (nu, jūs jau zināt, ka gaisā 78% ir slāpeklis?)!

Zinu, zinu. Tas neizklausās pēc skolu un augstkolu mācītā. Bet zinātnē atziņas mainās. Lai cik “smadzeņlauzoša” ir iemācīto uzskatu maiņa, rezultātā vari kļūt par laimīgāku cilvēku, kas vairs “nekaro” ar “nepareiziem procesiem”, bet izmanto dabisko lietu kārtību sev vēlamā virzienā. Vajag pasekot līdzi notikumiem – ik pa brīdim kādas vērtīgas apmācības augsnes padziļinātai izpratnei piedāvā tur un šite. Pamanīju LLKC pavisam nesen bija vērtīgs pasākums. Meklējiet, gaidiet, gan jau būs vēl.

Pietiek “bla-bla-bla”. Tagad receptes BIOLOĢISKI AKTĪVU organisko mēslojumu sagatavošanai: Vairāk »

Graudi un maize 2022/2023 jeb iepzīsties ar savu zemnieku jau tagad!

Minerālmēsli ir pagātne. Kaput. Beigas. Nevienam nav tik daudz naudas,lai atļautos tonnas, kuru cena lēnām tuvojas tūkstotim, kaisīt vējā. Vismaz 3 reizes uz katra hektāra pa ~200 kg slāpekļa mēslojuma bārstīt, lai ideālos apstākļos iegūtu 7 tonnas graudu? Cik tādā gadījumā jāmaksā graudiem? Ja jānosedz ne vien slāpeklis, bet arī neskaitāmie herbicīdi, fungicīdi, augšanas regulatori, citi pesticīdi, kā arī, to visu izstaipot pa hektāriem, vajag vēl arī liet dīzeli traktorā kādus 90 l/ha.

Labi, jau labi! Lielie zemnieki savu ražu pārdos par labu cenu uz citvalstīm, iespējams, daļu jau tūliņ pavasarī – katru gadu 80% Latvijas graudu tiek eksportēta. (un 80% graudu saražo lielie zemnieki, kuriem pieder 72% lauksaimniecības zemju, kuri nodarbina 11% lauksaimniecībā strādājošo un kuri paši ir nepilni 4% no visiem Latvijas zemniekiem. Tā noteikti ir sakritība, ka eksportē tieši 80%.) Ļoti iespējams, ka arī vidējiem un nelieliem zemniekiem jau tūliņ daždažādu valstu lielpircēji skries pakaļ ar piedāvājumiem pārdot graudu atlikušos 20 %. Jo divas lielas ražotājvalstis mūsu tuvumā dažādu iemelsu dēļ vai nu neko nesaražos, vai arī neeksportēs.

Jāņem vērā, ka Latvijai NEPIETIKA ar atlikušajiem 20 % graudu. Latvija, lai nodrošinātu cilvēku un dzīvnieku pabarošanu, bija spiesta iepirkt graudus vairāk kā 1 000 000 t apmērā, lielākoties no Lietuvas. Jeb iepirka daudzumu, kas atbilst 1/3 no eksportētā.

Kas notiks, ja mūsējie lielzemnieki eksportēs kā parasti, bet Lietuvas lauksaimniekiem tie, kuri netiks pie krievu kviešiem, piedāvās lielāku cenu un jau tagad?

Cik miljonus tonnu graudu izaudzēs šogad Latvijas zemnieki, kad cenas mēslojumiem un degvielai tagad, pavasarī, kāpj katru stundu? (pagājušogad tās bija 3,4 milj.t)

Cik no šiem graudiem paliks Latvijā?

Cik tie graudi maksās?

Cik maksās maize nākošā ziemā?

***********

Kāpēc Tev jādomā par šiem jautājumiem tagad?

Nu lai Tev būtu laiks aiziet pie sava zemnieka un sarunāt, ka kāda tonna graudu no viņa ražas būs Tavējā. Un ka Tu esi gatavs palīdzēt finansēt šīs tonnas izaudzēšanu, lai zemnieks vispār būtu spējīgs līdz ražai tikt…

Un vēlams, lai šī tonna tiek audzēta bioloģiski – būs lētāk un veselīgāk

 

Par skolu dārziem…

 

Agrāk ābeles stādīja gar ceļmalām, lai būtu skolasbērniem ko pagrauzties mājupejot. Tagad skolasbērnus ved ar autobusu un ceļmalas pilnas ar smagiem metāliem, tomēr skolasbērni mainījušies nav – vēl arvien šiem gribas pagrauzties. Tikai kur? Skolu lauciņi ir aizauguši, bet skolu augļu dārzi nav vēl iestādīti! Skolasbērniem vajag palīdzēt – ir tik viegli skolas mauriņā liepas vietā iestādīt pīlādzi un akācijas vietā vilkābeli, košumkrūmus aizstāt ar lazdām un dzīvžogus piestādīt ar cidonijām.

Tā raksta skoludarzi.net .  Pareizi un labi raksta, ne tikai par skolām un skolēniem, bet arī par permakultūras stiķiem un niķiem https://www.skoludarzi.net/permakultura un dārza iekopšanu https://www.skoludarzi.net/lepses-lekcija. Un citām labām lietām.

Tagad, kad beidzies skolu laikmets, mūsu bērnu izglītošana ir atpakaļ uz mūsu pašu pleciem, kā tas dabīgi bijis gadsimtiem. Skolas, kuras stāv (-ēs?) tukšas bez bērniem var kļūt par kopienas dārzkopības centriem un atkal kļūt noderīgas sabiedrībai.

Vai arī nē.

Svarīgāk ir pašiem veidot jaunu lietu kārtību savā vidē, veidot jaunu kopienu un meklēt kopienas stipruma centrus, tai skaitā dārzus. Vai vecās skolas būs mūsu jauno kopienu orbītā, lielā mērā ir atkarīgs no pašām skolām. Bet no mums ir atkarīgs, kādus dārzus veidosim nākošā pavasarī.

Ziema, kas uzbira uz mūsu galvām šonakt, ir laiks lasīšanai un jauna dārza plānošanai…

Vēl var paspēt! Topinambūrs…

Jau ziema deguna galā, bet zemē sabakstīt topinambūrus vēl droši var – būs mazāk darba pavasarī un rudenī jau krietna raža.

Kādreiz, Aisbergā, par to rakstīju:

Dzīves radīta atziņa: Ir viens burvīgs augs, kurš aug pats gadiem vienā vietā, diezgan strauji vairodamies; ir neuzkrītošs – nerosina to zagt, jo daudzi viņu nepazīst kā ēdamaugu; kurš nav jānovāc, bet tik un tā ziemā un pat pavasarī ir ēdams; kurš ir pieticīgs, bet labi atsauksies rūpēm par to; kurš ir ar augstu uzturvērtību, veselīgs, ēdams zaļš un dažādi termiski apstrādāts, garšīgs, varbūt nepierasts, izmantojams arī visu zālēdāju lopu barošanai, laksti gan lopiem, gan tējās un salātos ēdami… tas ir TOPINAMBŪRS.

Mans ieteikums – ja jums ir kāds stūrītis, kur to iestādīt – dariet to. Dariet to dažādās vietās, veidojiet tā audzes dārza stūros, nomalē, mežmalās. Labāk šim patīk kūdrainas augsnes, bet aug gandrīz visur.

Kāpēc?

Ja šobrīd Jums nevajag, tad būs vien skaistas puķes – pus vasaru ziedēs. Pamesti vienreiz sastādīti stādījumi katru gadu augs no jauna – bumbuļaugs taču. Tikai bumbuļi paliks sīkāki. Stādījums biezāks. Bet galējas krīzes apstākļos – ziemā, rudenī, pavasarī – tā būs kā noliktava – zināsi, kur iet un

izrakt šo brīnumaino dārzeni, kas tevi pabaros un dziedēs.

Nu pēc ilgāka laika draugos ar šo augu, varu papildināt stāstu. Vairāk »

Viss jaunais ir labi aizmirsts…

Pirmās lielās krīzes laikā, 2008. gadā un pēc tā, latviešu alternatīvo ziņu laukā strādāja fantastisks autors, filozofs un publicists Juris_P. Viņa radītā un piepildītā vietne “AISBERGS” bija kā bāka cauri neziņas haosam. Informācija, tulkojumi un autora komentāri atklāja, skaidroja un viesa virziena apziņu notikumos, kuri jau toreiz belza un dragāja “mazos” cilvēkus.

Vēl liela pateicība citas vietnes – ATRADNE – uzturētājam, kurš brīdī, kad AISBERGA autors pārtrauca turpināt uzturēt savu vietni, atrada iespēju pārkopēt AISBERGA rakstus arhīvā, kur tie, ne pārāk ērtā formā, vēl arvien pieejami informētam lasītājam.

Aisberga arhīvā var atrast ~2010.gada “konspirāciju” teorijas, kuras lielā mērā ir mūsu šodiena. Un lielu čupu vērtīgas praktiskas informācijas. Mazu daļiņu no tās veidoju arī es, to, ar šodienas acīm pārstrādātu, sniegšu šajā blogā tuvākajā laikā.

Lasiet un meklējiet – labu, laika pārbaudi izturējušu informāciju koncentrētā formā mūsdienās grūti atrast:

http://atradne.ucoz.lv/publ/aisberga_arhivs/51

 

 

No šīszemes uz veļiem

Smagiem soļiem staigāju pa sava vectēva zemi. Ar dubļiem aplipušos zābakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainām plaukstām aukstā zemē stādu ķiplokus, ziemas sīpolus un topinambūrus. Būvēju savu pasauli no tām lietām, kuras uzturēja manu senču pasauli. Tām jābūt pietiekami stiprām, lai uzturētu arī manu, lai gan vēlu iesāktu, lai gan tikai tikko radītu, lai gan maziņu un vēl vārgu, bet MANU PAsauli.

ZEM šīs Saules sāktu.

AR Sauli sirdī lolotu.

Ak, Dievs, cik smagi!

Katru rītu pieceļos un ceru, ka neuzzināšu neko jaunu. Katru vakaru slēptā trauksmē pārlasu ziņojumus paziņu “čatā”. Neviens! Šodien NEVIENS. Paldies, Tev, Dievs!

Bet tad nāk diena pēc dienas, kad kādam atsaka sirds, kad kāds zaudē acu gaismu, kad kādam vairs nebeidz griezties galva, kad kāds iziet no “slimās mājas” un turpat uz ielas beidz savu dzīvi.

Nepārejoša zaudējuma sajūta.

Manējie nav izturējuši.

Tā nav smeldze, kas plosa mani no iekšpuses. Tas ir grūti sagrožojams niknums par stūrī iedzīto manējo pakļaušanu “krievu ruletei”, kurā lielākā daļa ložu ir pilnas ar ciešanām un nāvi. Manējie uzticējās, ticēja, visbeidzot, cerēja veiksmei. Tagad manējie krīt uz ielām, nepamostas gultās, aiziet pie senčiem savu draugu bērēs. Tagad man jāraud par manējiem, kuru vairs nav, un jābaidās par tiem, kuri no stūra izgāja, piekrītot “ruletei”. “Ruletei” un vienvirziena tunelim (ne)zināmā virzienā. Daudziem virzienā uz veļiem.

Es smagiem soļiem staigāju pa vectēva zemi un runājos ar veļiem. Savējiem, kuri te bija sen un izturēja. Kuri paglāba, izvilka, saturēja dzimtu divos karos, kolhozos un izsūtīšanās. Kuri cēla un būvēja cerot, un stādīja kartupeļus puķu dobju vietā, cerības zaudējot. Mani senči, kurus atceros un kurus nekad neesmu satikusi, viņi radīja šo PAsauli, kurā es radu SAVU PAsauli. Viņi ar savu izturību neļaus man nonīkt un padoties. Man stūris ir vieta, kur atsperties un triekt dūri sejā Saules aizsedzējam. Jo man aiz muguras nav tikai kaut kāds stūris. Man aiz muguras ir manu senču zeme, pieredze, dzimtas sīkstums un manējo spēks.

Es palieku šaizemē.

Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!

 

Par šodienu un to, kādi būsim pēc 10 gadiem, ja vien…

TULKOJUMS no Vācijas neiroloģijas doktores Margareta Griesz Brisson vēstījuma(komentāros atradīsiet arī anglisko transskriptu): 

Paša izelpotā gaisa atkārtota ieelpošana viennozīmīgi rada skābekļa deficītu un oglekļa dioksīda koncentrācijas daudzkārtēju pieeaugumu. Mēs zinām, ka cilvēka smadzenes ir ļoti jutīgas pret skābekļa trūkumu. Piemēram, smadzeņu daļā, kas atbild par atmiņu un koordināciju (hippocampus), ir nervu šūnas, kas bez skābekļa nedrīkst būt ilgāk par 3 minūtēm – tās nevar izdzīvot.

Vairāk »

Vai atceries 2020?

tulkojums no: https://sott.net/en440211

Vai atceraties dzīvi pirms pieciem mēnešiem? Es neprasītu to, ja laiki būtu parasti, bet pasaule šajās dienās mainās (tiek mainīta?) neticami ātri.

Vai atceraties prognozes, ka Covid19 nogalināšot miljonus cilvēku?

Vai atceraties prognozes, ka slimnīcas tikšot tā pārpildītas ar Covid 19 slimniekiem, ka mūsu smagnējā medicīniskā infrastruktūra vienkārši kolapsēšot?

Vai atceraties, kā mums iegalvoja, ka globāla sabiedrības “bloķēšana” (“lockdown”) esot vienīgais veids, kā novērst šo katastrofu? Ka mums tas esot jādara, neatkarīgi no tā, cik lielu kaitējumu tas nodarīšot neskaitāmo miljonu cilvēku iztikai un drošībai?

Vairāk »

Nesaki pēc tam, ka nezināji…

(tulkojums no https://www.sott.net/article/439518-Invasion-of-the-New-Normals)

Viņi ir klāt!

Nē, ne zaļie cilvēciņi no Centarua Alfas. Mūs nekolonizē milzu citplanētu augļi.

Es baidos, ka ir nedaudz nopietnāk. Cilvēku prātus pārņem daudz iznīcinošāki un mazāk pārpasaulīgi spēki … spēki, kas viņus vienā nakti pārvērš par agresīviem paranoītiķiem un totalitārisma atbalstītājiem, cītīgi sekojošiem visām regulām un noteikumiem un bezjēdzīgi atkārtojošiem propagandas saukļus.

Jūs zināt, par ko runāju. Daži no viņiem, iespējams, ir jūsu draugi un ģimene, cilvēki, kurus jūs pazīstat gadiem ilgi un kuri vienmēr šķita pilnīgi racionāli, bet kuri tagad ir pārliecināti, ka mums ir radikāli jāmaina sabiedrības struktūra, lai pasargātu sevi no vīrusa, kas izraisa vieglus vai vidēji smagus gripai līdzīgus simptomusiem (vai vispār nekādus simptomus) vairāk nekā 95% inficēto, un vairāk nekā 99,6% izdzīvo, kas, pats par sevi saprotams, ir pilnīgi nenormāli.

Esmu VIŅUS dēvējis par “korona-totalitāristiem”, bet tagad dēvēšu par “jaunnormāļiemVairāk »

Saules enerģija Latgalē 4.augustā

Uzstādīt saules paneļus pašu spēkiem – saprast, kā izvēlēties pareizos agregātus pareizajā vietā par pareizo cenu. Kā saslēgt kopā, ko labāk nedarīt. Kā pareizi ekspluatēt savu saules enerģijas sistēmu – savas neatkarības palielinošo elementu.
To Jūs varēsiet uzzināt Ambeļu pagasta Ganeņos 4. augustā.

Reģistrācija šeit!

Vairāk »

« Vecāki ieraksti