No šīszemes uz veļiem

Smagiem soļiem staigāju pa sava vectēva zemi. Ar dubļiem aplipušos zābakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainām plaukstām aukstā zemē stādu ķiplokus, ziemas sīpolus un topinambūrus. Būvēju savu pasauli no tām lietām, kuras uzturēja manu senču pasauli. Tām jābūt pietiekami stiprām, lai uzturētu arī manu, lai gan vēlu iesāktu, lai gan tikai tikko radītu, lai gan maziņu un vēl vārgu, bet MANU PAsauli.

ZEM šīs Saules sāktu.

AR Sauli sirdī lolotu.

Ak, Dievs, cik smagi!

Katru rītu pieceļos un ceru, ka neuzzināšu neko jaunu. Katru vakaru slēptā trauksmē pārlasu ziņojumus paziņu “čatā”. Neviens! Šodien NEVIENS. Paldies, Tev, Dievs!

Bet tad nāk diena pēc dienas, kad kādam atsaka sirds, kad kāds zaudē acu gaismu, kad kādam vairs nebeidz griezties galva, kad kāds iziet no “slimās mājas” un turpat uz ielas beidz savu dzīvi.

Nepārejoša zaudējuma sajūta.

Manējie nav izturējuši.

Tā nav smeldze, kas plosa mani no iekšpuses. Tas ir grūti sagrožojams niknums par stūrī iedzīto manējo pakļaušanu “krievu ruletei”, kurā lielākā daļa ložu ir pilnas ar ciešanām un nāvi. Manējie uzticējās, ticēja, visbeidzot, cerēja veiksmei. Tagad manējie krīt uz ielām, nepamostas gultās, aiziet pie senčiem savu draugu bērēs. Tagad man jāraud par manējiem, kuru vairs nav, un jābaidās par tiem, kuri no stūra izgāja, piekrītot “ruletei”. “Ruletei” un vienvirziena tunelim (ne)zināmā virzienā. Daudziem virzienā uz veļiem.

Es smagiem soļiem staigāju pa vectēva zemi un runājos ar veļiem. Savējiem, kuri te bija sen un izturēja. Kuri paglāba, izvilka, saturēja dzimtu divos karos, kolhozos un izsūtīšanās. Kuri cēla un būvēja cerot, un stādīja kartupeļus puķu dobju vietā, cerības zaudējot. Mani senči, kurus atceros un kurus nekad neesmu satikusi, viņi radīja šo PAsauli, kurā es radu SAVU PAsauli. Viņi ar savu izturību neļaus man nonīkt un padoties. Man stūris ir vieta, kur atsperties un triekt dūri sejā Saules aizsedzējam. Jo man aiz muguras nav tikai kaut kāds stūris. Man aiz muguras ir manu senču zeme, pieredze, dzimtas sīkstums un manējo spēks.

Es palieku šaizemē.

Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!

 

Par šodienu un to, kādi būsim pēc 10 gadiem, ja vien…

TULKOJUMS no Vācijas neiroloģijas doktores Margareta Griesz Brisson vēstījuma(komentāros atradīsiet arī anglisko transskriptu): 

Paša izelpotā gaisa atkārtota ieelpošana viennozīmīgi rada skābekļa deficītu un oglekļa dioksīda koncentrācijas daudzkārtēju pieeaugumu. Mēs zinām, ka cilvēka smadzenes ir ļoti jutīgas pret skābekļa trūkumu. Piemēram, smadzeņu daļā, kas atbild par atmiņu un koordināciju (hippocampus), ir nervu šūnas, kas bez skābekļa nedrīkst būt ilgāk par 3 minūtēm – tās nevar izdzīvot.

Vairāk »

Vai atceries 2020?

tulkojums no: https://sott.net/en440211

Vai atceraties dzīvi pirms pieciem mēnešiem? Es neprasītu to, ja laiki būtu parasti, bet pasaule šajās dienās mainās (tiek mainīta?) neticami ātri.

Vai atceraties prognozes, ka Covid19 nogalināšot miljonus cilvēku?

Vai atceraties prognozes, ka slimnīcas tikšot tā pārpildītas ar Covid 19 slimniekiem, ka mūsu smagnējā medicīniskā infrastruktūra vienkārši kolapsēšot?

Vai atceraties, kā mums iegalvoja, ka globāla sabiedrības “bloķēšana” (“lockdown”) esot vienīgais veids, kā novērst šo katastrofu? Ka mums tas esot jādara, neatkarīgi no tā, cik lielu kaitējumu tas nodarīšot neskaitāmo miljonu cilvēku iztikai un drošībai?

Vairāk »

Nesaki pēc tam, ka nezināji…

(tulkojums no https://www.sott.net/article/439518-Invasion-of-the-New-Normals)

Viņi ir klāt!

Nē, ne zaļie cilvēciņi no Centarua Alfas. Mūs nekolonizē milzu citplanētu augļi.

Es baidos, ka ir nedaudz nopietnāk. Cilvēku prātus pārņem daudz iznīcinošāki un mazāk pārpasaulīgi spēki … spēki, kas viņus vienā nakti pārvērš par agresīviem paranoītiķiem un totalitārisma atbalstītājiem, cītīgi sekojošiem visām regulām un noteikumiem un bezjēdzīgi atkārtojošiem propagandas saukļus.

Jūs zināt, par ko runāju. Daži no viņiem, iespējams, ir jūsu draugi un ģimene, cilvēki, kurus jūs pazīstat gadiem ilgi un kuri vienmēr šķita pilnīgi racionāli, bet kuri tagad ir pārliecināti, ka mums ir radikāli jāmaina sabiedrības struktūra, lai pasargātu sevi no vīrusa, kas izraisa vieglus vai vidēji smagus gripai līdzīgus simptomusiem (vai vispār nekādus simptomus) vairāk nekā 95% inficēto, un vairāk nekā 99,6% izdzīvo, kas, pats par sevi saprotams, ir pilnīgi nenormāli.

Esmu VIŅUS dēvējis par “korona-totalitāristiem”, bet tagad dēvēšu par “jaunnormāļiemVairāk »

Svaigais gaiss

sagatavojis Raivis Bahšteins, kampaņas #DzīvāZeme ietvaros

Lauksaimnieku un institūciju noklusētā realitāte: pesticīdu ietekme ārpus rapšu laukiem

«Sāpes atnāk pēkšņi un skaudri, paralizējot vārda tiešā nozīmē. Tā tas ir katru dienu, jau desmit gadus,» par sievas Ingrīdas slimību stāsta Māris Narvils. Kampaņas #DzīvāZeme ietvaros viņi nolēmuši dalīties ar personisko un skaudro stāstu par to, kā  mainījusies ģimenes dzīve pēc gariem gadiem, kurus Ingrīda pavadīja darbā «svaigā lauku gaisā». Ir pamatotas aizdomas, ka slimību veicinājusi lauksaimniecībā izmantotās indes jeb pesticīdi.

Plašā negatīvā ietekme, ko rada sintētisko pesticīdu izmantošana, nav mīts, un daudzi pētījumi visā pasaulē pierāda – ir naivi iedomāties, ka toksiskās agroķimikālijas paliek tikai tur, kur izsmidzinātas. Pesticīdu daļiņas noplūst ne tikai gaisā, augsnē un ūdeņos, tās kaitē ne tikai bitēm, bet nonāk arī cilvēkos. Tostarp ēdot industriālās lauksaimniecības produkciju, bet vistiešāk un uzreiz – atrodoties lauku vidē.

Kampaņu #DzīvāZeme īsteno Latvijas Permakultūras biedrība, lai palīdzētu sabiedrībai skatīties tālāk par industriālo rapšu lauku vai kviešu druvu estētisko pievilcību, jo konvencionālās graudkopības bizness ir nesaraujami saistīts ar bīstamu ķimikāliju izmantošanu.

 

Kas ir pesticīdu sānplūsma?

Pesticīdu nonākšana apkārtējā vidē ārpus konkrētā lauka, kur tas izmantots, dēvē par pesticīdu sānplūsmu vai pārnesi (angliski – pesticide drift). Vairāk »

Zemkopības ministrs ciemosies Ilūkstē un diskutēs par glifosātiem!

Zemkopības ministrs septembrī ciemosies Ilūkstē, lai tiktos ar vietējiem zemniekiem, un piekritis nevalstisko organizāciju lūgumam pievērst īpašu uzmanību pesticīdu, īpaši glifosātu saturošo herbicīdu, lietošanas un marķēšanas izdiskutēšanai.

Zemkopības ministram, tiekoties Vārkavā ar zemniekiem, tika uzdoti jautājumi par lauku miglošanu neilgi pirms pļaujas, kas uztrauc gan lauku iedzīvotājus, gan baltmaizes ēdājus. Lai diskusija būtu kvalitatīvāka un auglīgāka abām pusēm, Zemkopības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa ierosināja pesticīdu lietošanas izmaiņu ieviešanā ieinteresētajām personām pulcēties atsevišķā sarunā ar ministru un Valsts Augu aizsardzības dienesta vadītāju nākošajā Zemkopības ministra vizītē Latgalē, kura plānota Ilūkstē septembrī.

Latgales reģionālās un lokālās jauniešu un vides organizācijas sākušas savstarpējas konsultācijas, gatavojoties šai sarunai. “Katru vasaru mums nākas elpot ķimikālijas, ar kurām vairākkārt tiek apstrādāti labības lauki. Ja vēl labība un rapsis būtu tālāk no ciema, varētu tik ļoti nesatraukties, taču lielie lauki sākas tieši aiz pēdējo ciema māju žogiem, tur nav atstātas nekādas buferjoslas vai krūmi, un bieži miglošanas laikā viss ciems smird pēc degošas plastmasas,” stāsta kāda Maļinovas ciema iedzīvotāja. Tāpēc Maļinovas ciema jauniešu organizācija ir viena no tām, kura ir aicināta piedalīties diskusijā par pesticīdu lietošanas kontroles pastiprināšanu. Šobrīd Maļinovas jaunieši jau domā, kā spilgtāk raksturot situāciju savā ciemā Zemkopības ministram.

“Ir patīkami apzināties, ka Zemkopības ministrija gatava uzklausīt arī reģionu lauku iedzīvotāju viedokļus par viņiem aktuāliem jautājumiem. Pesticīdu lietošana nekad nav bijusi tikai zemnieku peļņas jautājums, tā visos laikos ir bijusi aktuāla to lauku ciematu un viensētu iedzīvotājiem, kuru saimniecības ir blakus industriālo zemnieku laukiem. Pesticīdi ietekmē lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāti, un to lietošanas noteikumos jābūt iekļautām arī normām iedzīvotāju aizsardzībai, ” komentē Ilze Mežniece, biedrības “Kulturys studeja Speiga” vadītāja, kura koordinē nevalstisko organizāciju dalību ministrijas ierosinātajā diskusijā.

Cerot uz auglīgu sarunu, nevalstiskās organizācijas nopietni gatavojas sarunai. Gaidīsim konstruktīvus ministrijas un Valsts Augu aizsardzības dienesta vadības priekšlikumus un komentārus!

Leldine atguoja, mozūsi bierneņus muoneidama…

Atīti Lendine car augstim kolnim

sorkonys ūlenis mātuodama,

sudobra pūdzenis buorsteidama,

mozūsi bierneņus muoneidama.

OLYMPUS DIGITAL CAMERA
KO????

 

Kāpēc viņa nāk pār kalniem? Vai viņa nāk pār abstraktiem Debesu kalniem un Saules ceļa personificējumu ar kalnu? Vai arī te aprakstītas Latgales paugurainās (līdz pat n-padsmitajam gadsimtam mežainās) ezerlejas? Vai arī dziesmā vējo atmiņas par ceļojumu pāri (dzīvi aiz) Himalajiem vai tamlīdzīgiem veidojumiem, kur jau tie balti sendienās vazājušies?

Vairāk »

Pārdomas par Latvijas laukiem – diskusija par permakultūras un ekociematu nozīmi Latvijas laukos…

Ievietoju izvilkumus no manas sarakstes ar Artūru P., varbūt kādam noder ierosmei…

*****

Ilze: Latvijas lauku iedzīvotāju dzīvesveids tradicionāli orientēts uz pašpietiekamību un maksimālu ilgtspēju, jo dzimtas izjūta, piederība vietai, valsts neprognozējamība (domā visa 20 gs. garumā, tai skaitā pēdējie 20 gadi, kuros krasi pastiprinās sociālā noslāņošanās), daudzās krīzes, ir iemācījušas, ka īsti paļauties var tik uz to, kas pagrabā un kūtī. Bez tam saimniekojot gadiem vienā vietā un ZINOT, ka nav/ nebūs iespējas izplesties teritoriāli (“attīstīties”) (piem:padomjlaiku 6 sotkas, mūsdienu zemju spekulanti), liek saimniekot gudri, lai arī pēc 5 gadiem būtu raža un pēc 25 ar…

Artūrs P.: Problēma laukos: sadarbības saites vājinās, kopienu veido pārsvarā vecā paaudze, kas kopīgi piedzīvojusi atsevišķus pagātnes notikumus, jauno cilvēku pārsvarā nav un jaunpienācēji ilgstoši netiek pieņemti kopienā, bez tam ekonomiskā eksistence balstās uz tiešmaksājumiem Vairāk »

« Vecāki ieraksti