2014.gada 4.augustā permakultūras festivāla “SOL-MI” ietvaros notiek seminārs par bioloģiskajiem preparātiem. Semināra dalībniekiem tiek piedāvāta unikāla iespēja tikties ar diviem ekspertiem – sēklu kolekcionāru Jāni Puntuli un ar viesi no Itālijas – agroekoloģijas un permakultūras speciālistu Mateo Macola.
Latvija pirmajā permakultūras jeb ilgtspējīgas saimniekošanas festivālā būs izglītojoši semināri par dažādiem interesantiem risinājumiem dārzkopībā kā arī praktiskas meistarklases seno un ekobūvniecības prasmju apgūšanai.
Festivāla laikā izglītojošus seminārus dārzkopībā vadīs:
Pasākuma laikā notiks arī meistarklases ekobūvniecībā un permadārzkopībā:
2014. gada 10. jūlijā biedrībā “Kulturys studeja “Speiga”” un permakultūras saimniecībā Ambeļu pagasta Putānos viesojās bērnu nometnes “Laba dzīvošana ezerkrastā” dalībnieki, kuri piedzīvoja kārtīgu “Slinkās dārzkopības dienu” ar teorētiskām sarunām un praktisku līdzdarbošanos.
Ilzes Mežnieces vadībā bērni apguva vairākas prasmes, lai varētu “slinki” saimniekot, – ar salmiem mulčētu dobju un komposta veidošana, nezāļu pesto pagatavošana, ārstniecības augu atpazīšana un ievākšana. Brīvprātīgais no Rumānijas, seno būvniecības prasmju entuziasts Aleksandrs Tudose demonstrēja māla sienas veidošanu, dodot iespēju pamēģināt līdzdarboties interesentiem. Visi dalībnieki sadalījās divās komandās, kuras strādāja paralēli viena otrai un pēc tam mainījās, lai apgūtu tik daudzās zināšanas un prasmes, ko atnesa “Slinkās dārzkopības diena”.
Daugavpils novada Ambeļu pagastā no 2014. gada 2. līdz 4. augustam pirmo reizi Latvijā notiks permakultūras jeb ilgtspējīgas saimniekošanas festivāls “SOL-MI”, piedāvājot izglītojošus seminārus, praktiskas meistarklases seno un ekobūvniecības prasmju apgūšanai, kā arī aicinot uz kopīgu muzicēšanu un tradicionālajiem dančiem.
Daugavpils novada Ambeļu pagastā no 2014. gada 2. līdz 4. augustam pirmo reizi Latvijā notiks permakultūras jeb ilgtspējīgas saimniekošanas festivāls “SOL-MI”, piedāvājot izglītojošus seminārus, praktiskas meistarklases seno un ekobūvniecības prasmju apgūšanai, kā arī aicinot uz kopīgu muzicēšanu un tradicionālajiem dančiem.
Pirmais permakultūras festivāls Latvijā “SOL-MI” notiek Daugavpils novada Ambeļu pagastā no 2014.gada 2. līdz 4.augustam. Pasākums iecerēts kā satikšanās platforma ģimenēm, kuras jau savās saimniecībās īsteno ilgtspējīgas saimniekošanas (t.sk. permakultūras) principus, lai savstarpēji iepazītos, dalītos pieredzē, zināšanās. Tāpat arī pasākums atvērts visiem tiem, kuri interesējas par saimniekošanas metodēm, kas piemērotas ģimenes saimniecībām laukos.
Kartupeļi ir visai mazprasīgs dārzenis, tomēr vidusmēra pilsētas cilvēkam tā ņemšanās ar uzaršanu, stādīšanu, ravēšanu, vagošanu, vaboļošanu, citu šanu ir visnotaļ nepanesama. Tāpēc dariet kā es. Pavasarī sastādu un rudenī novācu. Pa vidam vien jāpavaktē kolorado, bet visas pārējās “Šanas” – NAV…
Kā? Pavisam vienkārši – kartupeļus audzēju nevis zemē, bet salmos! Vairāk »
Koka dobes jeb augstās dobes ar koka pildījumu ir labs izgudrojums Latvijas dārzniekiem. Vāciski „hugelkultur”, saite: http://www.richsoil.com/
melnzemi, ja iespējams, un pāri mulčas materiāls, ko, ja vajag piespiež ar zariem, kokiem. (meklējiet attēlus – ir daudz un skaisti).
Vai Tev tāpat kā man nepatīk ravēt?
Laikam jau gandrīz visiem dārzu kopējiem šī nodarbe nešķiet aizraujoša. Jā – nepieciešama un neizbēgama, bet vai tiešām?
Ravēšanas apjomus ievērojami samazina mulčēšana, ko definē kā “augsnes virskārtas nosegšana ar speciāli sagatavotu organisku vai neorganisku materiālu”.
Paskatīsimies, kā īsti tas notiek!
Dārzeņu dobe nosegta ar salmiem, neļaujot augt citai zālei, kā vien vēlamajiem dārzeņiem un kukaiņu pievilinātājaugiem. Taciņa klāta ar kokšķeldu, izvairoties no dubļiem un zāles, dobes malas izliktas ar nojaukta puspuvuša šķūnīša sienas baļķēniem.
Svētdien, 13.oktobrī Daugavpils novada Ambeļu pagasta vecās skolas dārzā pie Tradīciju mājas notika saimes dārza stādīšanas talka, kas pulcēja gan pašus Ambeļu iedzīvotājus, gan tālākus viesus – gan no Vārkavas puses, gan Rīgas. Talkā piedalījās ap 20 cilvēkiem, tie bija tie, kuri ielika kopējā darbā savu artavu un arī idejiski atbalstīja šādu tradīciju iedibināšanu citos Latgales reģionos. Vairāk »