Augsnes auglības novērtēšana.

Augsnes auglības novērtēšana pēc augsnes makroorganismu skaita.

Slieku pētīšanas metodes:
2.10.1. Augsnes paraugu ievākšana slieku izpētei

Augsnes paraugus parasti ievāc vai nu rokot parauglaukumos noteikta izmēra

bedres (25 x 25 cm, 50 x 50 cm, 100 x 100 cm), vai paņemot paraugus ar metāla rāmja

vai cilindra palīdzību, to iedzenot zemē. Ieteicamais cilindra diametrs ir ap 16 cm. Ja tas

ir mazāks, tad vākumos ir daudz ievainoto un sagriezto slieku (Springett, 1981).

2.10.2. Augsnes paraugu izšķirošana ar rokām

Paņemtais paraugs tiek rūpīgi izšķirots sadrupinot to pirkstos un ievācot

visas atrastās sliekas. Atrastās sliekas parasti tiek ievietotas stikla pudelītēs ar klāt

pievienotu etiķeti. Neskatoties uz metožu pilnveidošanu un pat tehnisku līdzekļu

izmantošanu, šķirošana ar rokām joprojām ir galvenais veids kā tiek ievāktas sliekas. Tā

tiek uzskatīta arī par visprecīzāko metodi (Bouche, 1969; Satchell, 1971; Springett,

1981).

Izvēlētā metode:
25x25x25 cm parauga izrakšana, un noklāšana uz plēves, šķirojot ar rokām, savāktās sliekas ievietojot burkās, pēc tam saskaitot. Katrā pētāmajā augsnes tipā 2 parauglauki. Paraugi tiek vākti rudens slieku aktivitātes periodā septembrī-oktobrī maksimāli līdzīgos laika apstākļos.

Tiek ievākti paraugi no mulčētas augsnes, ilggadīga dabiska zālāja, lauksaimnieciski apstrādātas nemulčētas augsnes.

Augsnes auglības novērtēšanas I daļa

Rezultāti 2013.gada rudenī:

8.08.2013. Saulains, bez nokrišņiem, t= +19 C

Mulčēta augsne

Pļava

Aramzeme

Paraugs 1

23

16

9

Paraugs 2

28

22

13

Augsnes auglības novērtēšanas II daļa

Rezultāti 2014.gada jūnijā:

18.06.2014. brīžiem līst, apmācies, t= +12 C, augsne pārmitra.

Mulčēta augsne

Pļava

Aramzeme

Paraugs 1

17

12

8

Paraugs 2

25

26

13

061

Augsnes auglības novērtēšanas III daļa

Rezultāti 2014.gada oktobrī:

18.10.2014. brīžiem līst, apmācies, t= +16 C, augsne mitra

Mulčēta augsne

Pļava

Aramzeme

Paraugs 1

14

11

6

Paraugs 2

11

8

7

062



Vairāk »

Saimes dārza stādīšana Vecvārkavā

dscn2682

2014.gada 8.oktobra pēcpudienā Vecvārkavā, pie Vārkavas vidusskolas pulcējās ap 30 vecāko klašu skolēni un viņu skolotāji, lai piedalītos saimes dārza stādīšanas talkā. Nozīmīgi sagatavošanās darbi bija paveikti jau iepriekšējā dienā – skolēni bija izraudzījušies vietu jaunajiem stādiem un izrakuši dobītes, kurās stādīt.

Vairāk »

Instrukcija brīvprātīgajiem “permakultūristiem”

perma-principi

Lai arī sākotnēji bija doma atspēkot daudzos aplamos un graujošos priekšstatus par brīvprātīgo darbu Latvijā, tomēr aizraujošāk šķiet apvienot patīkamo un lietderīgo – paraudzīties uz brīvprātīgo darbu caur permakultūras principu prizmu. Kā permakultūras principi var praktiski tikt izmantoti brīvprātīgajā darbā, ko ievērot, no kā atteikties, kas strādā un kas nestrādā?

Vairāk »

Vārkavas novadā stādīs publiskos dārzus

SIF_EEZ_graf_el

2014.gada 7. un 8.oktobrī Vārkavas novadā notiks divu saimes jeb publisko dārzu stādīšanas talkas, ko sadarbībā ar mācību iestādēm un vietējiem iedzīvotājiem organizē biedrība “Kulturys studeja “Speiga””. Dārzos tiks stādītas sarkanās lazdas, krūmmellenes, bezērķšķu cidonijas, ēdamie pīlādži. Otrdien, 7.oktobrī talka notiks pie Vārkavas pamatskolas, bet trešdien, 8.oktobrī – pie Vārkavas vidusskolas.

Vairāk »

Jaunu saimes dārzu stādīšana Vārkavas novadā

Gruvešu vietā stādam ērkšķogas

Rudens… Kādam tas asociējas ar skumjām, kādam ar Siguldu, kādam ar dubļiem, kādam ar krāsām, bet mums – laukos dzīvojošiem – tas ir īstais darba laiks: stādīt, pārstādīt, iestādīt… Un to mēs arī darīsim – stādīsim! Biedrība “Kulturys studeja “Speiga”” turpina pērn aizsākto, kad tika iestādīti saimes dārzi Daugavpils novada Ambeļos un Špoģos, un šogad tiks veidoti vēl divi jauni saimes dārzi Vārkavas novadā.

Vairāk »

Izskanējis pirmais permakultūras festivāls Latvijā

Festivāls "SOL-MI"

Daugavpils novada Ambeļu pagastā no 2014. gada 2. līdz 4. augustam pirmo reizi Latvijā notika permakultūras jeb ilgtspējīgas saimniekošanas festivāls “SOL-MI”, kura galvenās tēmas bija ekobūvniecība, ekodārzkopība, ekovirtuve un “dzīvā” muzicēšana. Festivālā piedalījās kopā ap 60 dalībnieku un lektoru no visas Latvijas, kā arī viesi no Armēnijas un Itālijas. Pasākumā meistardabnīcas un lekcijas vadīja daudzi speciālisti par daudzveidīgām tēmām. Kā festivāla noslēgumā atzina paši dalībnieki – saruna ar teju katru no dalībniekiem bija kā maza meistarklase, daloties pieredzē un zināšanās, gūstot jaunas idejas un iedvesmas turmpākai saimniekosanai.

Vairāk »

« Vecāki ieraksti Jaunāki ieraksti »